Kā norāda Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītājs Pauls Princis, bīstams ir ne tikai UV starojums, ko saņemam, uzturoties saulē: «Virs Baltijas ir ievērojami samazinājies ozona slānis. Tas pasargā ne tikai no UV stariem un karstuma kā tāda, bet arī no elementārdaļiņu plūsmas, kas nāk no Saules. Rīta agrajās un vakara stundās, kad saule slīpi novietota pret zemi, starojums ir trīs reizes mazāks nekā laikā no 12 līdz 16 pēcpusdienā, kad saule atrodas zenītā. Tad uz mums iedarbojas arī elementārdaļiņu, tai skaitā gammas starojums, jonizējošais starojums. Mūsdienās radioaktīvais starojums ir stipri lielāks, salīdzinot ar 50 gadu veciem datiem. Iespējams, sarukušā ozona slāņa dēļ ir arī vēl kaut kas cilvēka organismu ietekmējošs, par ko nezinām.»
Īpaši jutīgi uz starojumiem reaģē bērni, grūtnieces un gados vecāki cilvēki.
Starojuma ietekmi jūt veģetatīvā nervu sistēma, smadzeņu centri - izjūtas var būt tīri subjektīvas.
Pat tikai stunda, pusotra, kas pavadīta, rušinoties mazdārziņā, un pēc tam dodoties atvēsināties uz pludmali pie jūras, var ietekmēt pašsajūtu.
«Baltās smiltis atstaro siltumu, tāpēc, uzturoties pludmalē, cilvēks nonāk gan saules starojuma triecienā, gan atstarotajā staru kūlī. Pat ja karstā dienā no svelmes šķietami pasargā vējš, tas tomēr nepasargā ne no elektromagnētiskā starojuma, ne jonizējošās radiācijas. Par šiem riskiem senioriem ir jāatceras,» brīdina ģimenes ārsts.
Kā vienīgo aizsardzību pret saules starojumu Pauls Princis min nevis galvassegas, bet neatrašanos saulē ilgāk kā pusstundu vienā reizē.
«Vēlams dozēt kopējo saules devu - ne vairāk kā divas stundas dienā. Tas nozīmē iziet dārziņā, paravēt, pagrozīties un iet atpakaļ telpās. Pusstundas laikā starojuma ietekmi vēl nejūt, taču to jau sāk izjust, uzturoties saulē ilgāk.»
Pirmā pazīme, ka saules bijis par daudz, ir apsārtusi āda. Taču par siltuma triecienu vai starojuma ietekmi var liecināt ar pozīciju maiņu saistīti reiboņi un slikta dūša (respektīvi, mainot fizisko stāvokli, atliecoties vai pieceļoties no guļus stāvokļa, cilvēks noreibst).
Vecāka gadagājuma cilvēkiem bieži novērotas pazīmes ir apetītes zudums, asinsspiediena svārstības, galvassāpes, nervu sistēmas labilitāte, fizisks vispārējs vājums vai nespēks rokās, kājās. Novērojot kādu no šīm pazīmēm, jādzer daudz šķidruma. Var lietot validolu vai Zeļeņina pilienus (12-15 pilienu). Vēlams arī izmērīt asinsspiedienu un saskaitīt pulsu - ja sirds nav sākusi strādāt ļoti strauji un spiediens nav ļoti augsts vai ļoti zems, iespējams, steidzama mediķu palīdzība nav nepieciešama. «Un, protams, neatrasties saulē, uz ielas, transportlīdzeklī bez ventilācijas iespējām. Vislabāk turpmāk palikt mājās divas trīs dienas. Taču, ja arī nākamajā dienā cilvēks izjūt šos simptomus un jūtas slikti, noteikti jāgriežas pie ārsta,» iesaka P. Princis.