Mums ir ļoti maz neatkarīgu mediju. Kad lasām Neatkarīgo Rīta Avīzi, esam pavisam citā realitātē, ne šajā valstī, kad lasām Dienu, vispār neko nesaprotam, uz ko tas viss iet, - intervijā žurnālam Ir teikusi dzejniece un Likteņdārza pasākuma dalībniece Māra Zālīte. Viņa arī paudusi, ka angažēti žurnālisti jāsauc pie atbildības, sakot: «Šie žurnālisti, redaktori «jāvelk ārā» pa vienam, jāsauc vārdā.»
Visu cieņu Zālītes kundzei kā dzejniecei, kā aktīvai sabiedrības pārstāvei, kam rūp valsts nākotne, un viņas radītie emocionālie zibšņi allaž ir bijuši nepieciešami tautai kā papildu lādiņš. Taču Dienas vārda sasaistīšana ar kontekstu, par ko runā Māra Zālīte, man kā Dienas mediju galvenajam redaktoram ir pilnīgi nepieņemama.
Par spīti daudziem notikumiem ap laikrakstu, manā komandā nestrādā neviens angažēts žurnālists vai redaktors, un, ja Mārai Zālītei tā šķiet, tad varu droši teikt, ka viņa ir sekojusi maldugunīm. Neatkarīga žurnālistika, par ko runā dzejniece, nav savienojama ar propagandu, par ko liek nojaust Zālīte, un viņai patiesībā būtu jāpriecājas par to, ka Dienas gadījumā viņa nesaprot, «uz ko tas viss iet».
Protams, ir izšķirīgi brīži, kad avīze savu pozīciju pauž, lūk, piemēram, laikraksts Diena skaidri un gaiši atbalstīja Valda Zatlera kandidatūru Valsts prezidenta vēlēšanās. Diena arī atbalsta cīņu par godīgu politiku, caurskatāmiem lēmumiem un nekorumpētu valsts pārvaldi. Tieši tāpēc kopā ar dažādu jomu ekspertiem Diena iniciējusi Politiķa standarta tapšanu, taču Diena tāpēc nepārvērtīsies par kāda politiskā spēka ruporu. Vai tā būtu Zatlera, Šlesera, Lemberga, Ušakova vai Dombrovska partija, visi ir pakļauti nopietnai kritikai. Ar tukšiem saukļiem Dienā nevienu apmānīt nevar. Darbi un konstruktīvisms ir lietu mērs.
Šajā replikā vienlaikus aicinātu arī žurnāla Ir redakcijas vadību cienīt bijušos kolēģus un neaizrauties ar propagandas paņēmieniem pret Dienu, kas nereti tiek lietoti sociālajos tīklos. Protams, biznesa vārdā ir saprotama cīņa par auditoriju, taču konkurēsim godīgi - ar žurnālistiku.