Saldus ir ģeogrāfiski izdevīgā vietā - tranzīta ceļu krustojumā starp Liepāju, Ventspili un Rīgu, tā ir novērtēta kā investīcijām pateicīga pilsēta, kas ļāva iemantot arī Norvēģijas investoru uzticību. Stikla šķiedras izstrādājumu ražošanas uzņēmums Norplast ir viens no tiem, ar kuriem dome lepojas. Kaimiņu Brocēnu novadā ir viens no lielākajiem cementa ražotājiem un betona piegādātājiem pasaulē, kā teikts uzņēmuma CEMEX mājaslapā. Tas dod darba vietas arī saldeniekiem.
Pēc neatkarības atjaunošanas Kuldīga un Saldus esot bijušas līdzīgās starta pozīcijās. Tad daudz ko noteica pašvaldību attieksme, uzskata Kuldīgas uzņēmējs, SIA Agrotehnika valdes priekšsēdis Artūrs Cimoška, kuram ir bizness arī Saldū. Viņš atminas, ka 90. gados Saldū uzņēmēji tika laipni sagaidīti, viņiem piedāvāja telpas, tika gādāts par nepieciešamo infrastruktūru. «Pēdējos gados arī Kuldīgā ir normāli, bet daudz kas ir nokavēts, jo uzņēmēji aizgāja uz Saldu,» teica A. Cimoška. A. Herings atceras, ka pašvaldībai toreiz nācies arī riskēt, lai nepārkāptu dažādus ierobežojumus, bet daudzi no tolaik aktīviem biznesa cilvēkiem joprojām tajā esot, piemēram, Vitālijs Bobkovs, kas darbojas tirdzniecībā. No tālākas uzvārdu saukšanas viņš vēloties atturēties, jo tad būtu jāmin simts vārdu. Saldus biznesa vidi raksturo jau uzņēmumu nosaukumi - Saldus ceļinieks, a/s Saldus mežrūpniecība, kuras padomes priekšsēdis ir Uldis Mierkalns, kas ir arī SIA Saldus mežrūpniecības uzņēmuma valdes loceklis. Te ir arī apģērbu un šūšanas uzņēmumi. Kurzemes biznesa inkubatorā ir biškopja Jāņa Vainovska dibinātais SIA Meduspils.
Pie Latvijā pazīstamām ražotnēm pieder arī Saldus Pārtikas kombināts, kur vairāk nekā 50 gadu top konfektes Gotiņa, bet konfekšu ietīšana joprojām notiek ar rokām, kas ļauj nodrošināt kāruma kvalitāti, skaidro kombināta valdes locekle Līga Grīsle. Uzņēmumā strādā 86 darbinieki, kuru lielākā daļa ir no Saldus novada vai Brocēniem. Dažiem darba stāžs ir 30 un pat 40 gadu, piemēram, meistarei Rutai Vaļugai. Arī pienu kombināts iepērk no vietējiem Lutriņos. Pusi produkcijas eksportē uz Lietuvu, Igauniju, Vāciju, Īriju, ASV. Kombinātā, kam ir arī savs veikals un ceptuve, ražo ne tikai Gotiņas, bet arī marmelādi, šerbetu, īrisus.
«Galvenais ir neradīt birokrātiskus šķēršļus un izprast uzņēmēju domu lidojumu,» saka domes priekšsēdētāja Indra Rassa (Reģionu alianse). Viņasprāt, par darba vietu trūkumu sūdzēties cilvēkiem nevajadzētu, drīzāk jārunā par grūtībām atrast kvalificētus darbiniekus. Tiem, kas piesakās darbā, A. Lūsiņš prasot reizrēķinu - divciparu tikai tiem, kas gribot strādāt par grāmatvežiem. «Jums būtu skumīgi uzzināt, cik no darba meklētājiem zina reizrēķinu,» nosaka uzņēmējs. I. Rassa vada arī uzņēmēju konsultatīvo padomi, kurā nesen esot apspriests teritorijas plānojums. Skatot īstenoto projektu sarakstu, redzams, ka konkursos uzvar arī firmas no citurienes, piemēram, būvniecības uzņēmums Arčers būvēja Mūzikas un mākslas skolu. Ielas rekonstruēja SIA Aizputes ceļinieks, taču arī lielajos projektos kā apakšuzņēmēji tiekot aicināti vietējie. Domes priekšsēdes vietnieks Māris Zusts (Vienotība) vada Iepirkumu komisiju un zinot, ka Iepirkuma uzraudzības birojs stingri raugoties, lai ar konkursa nolikumu netiek ierobežota konkurence. Viņaprāt, Saldū neesot uzņēmēju, kas varētu ietekmēt domes politiskos lēmumus. Deputāte Ilze Kļava (ZZS) stāsta, ka «šiverīgi uzņēmēji arī vāc kopā novada studentus, lai viņi neaizbrauc projām». Jaunieši tiekot iedrošināti pašiem uzsākt biznesu.