Par reālu reformu nepieciešamību pēdējo divu gadu laikā runāts daudzkārt, taču gan Latvijas Bankas eksperti, gan valsts kontroliere, gan valdības sociālie partneri teju vienā balsī liecina, ka šajā jomā darāmā vēl ļoti daudz. Un tas ir pat ļoti ticami, jo fakti runā skaidri - neraugoties uz izdaudzināto izdevumu cirpšanu, šogad plānotie budžeta izdevumi patiesībā ir lielāki nekā relatīvi treknajos gados.
Tomēr teju 400 miljonus latu lielas budžeta konsolidācijas panākšana uz izdevumu samazināšanas rēķina, visticamāk, izrādīsies utopija. Valdība un 10. Saeima noteikti «ķersies» arī pie nodokļiem. Izskanējusī versija par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pamatlikmes celšanu par vienu vai diviem procentpunktiem pirmajā brīdī, protams, izraisa sašutuma vētru. Taču, iespējams, tā ir vētra ūdensglāzē. Ja dilemma ir atcelt PVN samazinātās likmes vai nedaudz celt PVN pamatlikmi, tad mazsāpīgākais droši vien ir otrais variants. Proti, samazinātās PVN likmes atcelšana nozīmētu, ka sociāli jūtīgām precēm un pakalpojumiem - medikamentiem, zīdaiņu pārtikai, apkurei un sabiedriskajam transportam - nodoklis pieaug no 10% līdz 21%. Attiecīgi pieaugtu arī šo preču vai pakalpojumu cenas. Turpretī PVN pamatlikmes paaugstināšana no pašreizējā 21% līdz 22% vai 23% nozīmētu relatīvi nelielu izdevumu pieaugumu, konkrēti, uz katru latu, kas tiek iztērēts par pārtiku, apģērbu vai, piemēram, frizieru pakalpojumiem, PVN samaksātā summa pieaugtu par vienu vai diviem santīmiem. Šo nelielo cenu pieaugumu lielākajai daļai iedzīvotāju pavisam vienkārši varētu kompensēt, par dažiem desmitiem latu palielinot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu.