Paleontologi ieguvuši pierādījumus, ka reiz Dienvidpola rajonā dzīvojušie dinozauri pārcietuši sliktus laikapstākļus, izrokot zemē alu un paslēpjoties tajā.
«Tas ir viens no fascinējošākajiem aspektiem attiecībā uz polārajiem dinozauriem. Mums jāiztēlojas viņi vidē, kur varētu būt sniegs, ledus un ilgs tumsas posms,» žurnālam National Geographic saka Emorija universitātes paleontologs Entonijs Mārtins. Viņš Austrālijas dienvidaustrumu piekrastē, kas reiz bija Antarktikas sastāvdaļa, atrada 110 miljonu gadu vecu alu, kurā bija neskaitāmi polāro dinozauri kauli.
Amerikāņu zinātnieks sliecas domāt, ka nepilnus divus metrus garo un 30 centimetrus plato alu izrakuši divkājaini zālēdāji, kas dzīvojuši agrīnajā krīta periodā. Tie augumā nebijuši lielāki par iguānu un spējuši izstiepties vertikāli kā surikāti. Alu iemītnieki līdz migai tikuši pa spirālveida eju, kas sākusies upes krastā.
Pirms trīs gadiem citas ekspedīcijas sastāvā E.Mārtins ASV Montānas štatā atrada pirmo zināmo dinozauru alu, kurā bija pirms 95 miljoniem gadu dzīvojušu radījumu ģimenes fosilijas.
Atklājumi zemeslodes pretējās pusēs liek domāt, ka šāda patveršanās taktika dinozauru pasaulē bija izplatīta. Tā izmantota dažādām vajadzībām. Siltajā Amerikas klimatā mazie dinozauri, iespējams, alās slēpuši mazuļus, bet Austrālijā, visticamāk, tie paši patvērušies no sliktiem laikapstākļiem.