Par to ir vienojusies koalīcijas partiju darba grupa, kurai bija uzticēts izraudzīties vienu no diviem K. Gerharda piedāvātajiem reformas modeļiem. Tos jau sākušas apspriest arī pašvaldības. Koalīcijas darba grupa lēmusi atbalstīt nesāpīgāko no ministra piedāvātajiem modeļiem, kas paredz ap lielajiem centriem veidot sadarbības teritorijas, kuru ietvaros pašvaldības varēs kopīgi veikt atsevišķas funkcijas un arī brīvprātīgi apvienoties. K. Gerhards Dienai sacīja, ka darba grupa lēmusi nekonkretizēt sadarbības teritoriju skaitu, jo uz attīstības centra statusu varot pretendēt ne tikai tās pašvaldības, kurām tas noteikts, bet arī, piemēram, Auce vai kāds no Pierīgas novadiem.
Otrs variants paredzēja Latvijā ap attīstības centriem izveidot 49 novadus, dodot iespēju deviņām lielajām pilsētām saglabāt patstāvību. Tas nozīmētu pašvaldību apvienošanu - tiesa, ne uz nākamajām vēlēšanām 2017. gadā, bet līdz 2021. gadam. Taču tam ir pretestība kā koalīcijā, tā daļā pašvaldību. Valdošā partija Vienotība stipru novadu veidošanu minējusi arī starp uzdevumiem, kurus tā plāno īstenot līdz valsts simtgadei 2018. gadā. Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars Dienai apstiprināja, ka no šīs ieceres tā nevēlētos atteikties. Vienotībā un tās sadarbības partneru lokā pārsvarā ir reģionālo attīstības centru vadītāji, kuri ir ieinteresēti spēcīgāku teritoriju veidošanā. Savukārt Zaļo un Zemnieku savienībā (ZZS) ir arī daudzi nelielo novadu vadītāji, kuri iebilst pret pašvaldību apvienošanu.
Koalīcijas darba grupa vienojusies dot ministrijai uzdevumu līdz janvārim sagatavot priekšlikumus Saeimā jau atvērtajā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā par pašvaldību sadarbības teritoriju veidošanu. Ir jāatbalsta šis modelis, lai vispār virzītos uz priekšu, atzina M. Kučinskis. Šo likumprojektu atvēra, lai paredzētu iespēju pašvaldībām brīvprātīgi apvienoties, jo tagad katrā gadījumā par to būtu jālemj Saeimai. Otrs iemesls bija saistīts ar nepieciešamību pieņemt politisku lēmumu par to, kas būs likvidēto apriņķu vietā. Reģionālais iedalījums ir jānosaka, lai īstenotu valsts pārvaldes decentralizāciju, jo ne visas pašvaldības spēj pārņemt valsts pārvaldes funkcijas. K. Gerhards domā, ka, izveidojot sadarbības teritorijas, šīs funkcijas pašvaldības varētu pārņemt, neveidojot vēl reģionālās institūcijas. Jau tagad ir pašvaldības, kas apvienojušās kopīgu funkciju veikšanai, piemēram, organizējot kultūras, sporta pasākumus. Novadiem ir kopīgas būvvaldes, izglītības pārvaldes. Tie var sadarboties arī attīstības plānošanas jautājumos un Eiropas Savienības fondu apguvē kopīgas infrastruktūras veidošanā. M. Kučinskis savukārt uzskata, ka būtu jānosaka reģionālais iedalījums. Savulaik valdība bija devusi VARAM uzdevumu līdz šā gada beigām sagatavot šādu piedāvājumu.
Ministra K. Gerharda komandējuma dēļ galīgo lēmumu koalīcija plāno pieņemt nevis nākamajā pirmdienā, bet 14. decembrī. Jāatceras, ka esošā politiskā situācija ir mazliet nestabila un nav zināms, cik ilgi pastāvēs šī valdība. Ja valdība nomainās, tad, visticamāk, Zaļo un Zemnieku savienība aktualizēs interesi vadīt VARAM. Bija pat neoficiāla informācija, ka šo konsultāciju rezultātā K. Gerhardam varētu piedāvāt citu amatu valdībā. ZZS ir vairāki ministra kandidāti, no kuriem viens ir M. Kučinskis. Par pašvaldībām atbildīgie ministri mainās vēl biežāk nekā valdības, un katrs nākamais ir nācis ar citu redzējumu par reformas īstenošanu, pat ja viņi ir no vienas partijas. K. Gerhards aktīvāk atbalstīja pašvaldību apvienošanos nekā viņa priekšgājējs Romāns Naudiņš (NA).