Kas attiecas uz dzimšanas valstīm, minētajā laika posmā ES pastāvīgi uzturējās 48,9 miljoni ārvalstīs pasaulē nākušu cilvēku (9,7% visu iedzīvotāju), no kuriem 32,4 miljoni bija dzimuši ES neietilpstošās valstīs, bet 16,5 miljoni - citās ES dalībvalstīs. Tikai piecās, turklāt ne lielākajās Savienības valstīs - Luksemburgā, Īrijā, Ungārijā, Kiprā un Maltā - pastāvīgi dzīvojošo ES valstīs dzimušo ārzemnieku skaits pārsniedza pastāvīgi dzīvojošo ārpus ES dzimušo ārvalstnieku skaitu. Pētījumā arī apgalvots, ka tikai trijās ES valstīs - Luksemburgā, Čehijā un Latvijā - ārvalstīs dzimušo iedzīvotāju skaits nepārsniedz tajās dzīvojošo citu valstu pilsoņu skaitu. Fakts skaidrojams ar to, ka daļa šajās valstīs mītošo ārvalstnieku, piemēram, daudzi Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi vai Čehijā dzīvojošie Slovākijas pilsoņi, ir arī tajās dzimuši, taču izvēlējušies pieņemt etniskās dzimtenes pavalstniecību.
Jānorāda, ka Eurostat pie Latvijā dzīvojošajiem ārvalstniekiem pieskaita arī nepilsoņus, jo minēts, ka 2011. gadā mūsu valstī pastāvīgi uzturējušies 379,8 tūkstoši ārvalstnieku (17% visu iedzīvotāju), no kuriem 9,8 tūkstoši ir citu ES valstu, bet 370 tūkstošu - ārpus ES esošu valstu pilsoņi, lai gan reālais citu valstu pilsoņu skaits Latvijā ir aptuveni 60 tūkstošu, no kuriem divas trešdaļas ir Krievijas valstspiederīgie.
Savukārt aiz Latvijas robežām dzimuši 334,4 tūkstoši mūsu valsts rezidentu (gan pilsoņi, gan nepilsoņi un ārvalstnieki) - 36,6 tūkstoši ES valstīs un 297,8 tūkstoši - aiz ES robežām. Ārvalstīs dzimušo Latvijas iedzīvotāju tomēr ir ievērojami vairāk nekā Latvijā dzīvojošo citu valstu pilsoņu. Ārzemēs dzimušo Latvijas rezidentu īpatsvars - 15% - ir piektais lielākais ES, tas atpaliek tikai no Luksemburgas, Kipras, Igaunijas un Austrijas.