Jāatzīst, ka Latvijā uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt tenisistus, kuri var cīnīties šādā līmenī, taču, ja to priekšgalā ir tik augsta ranga vīrs kā Ernests Gulbis, jātiecas uz Eiroāfrikas pirmo vai pat uz visaugstāko - Pasaules - grupu, jo pasaules šī brīža 15. rakete var nodrošināt visas trīs nepieciešamās uzvaras katrā no dueļiem. Diemžēl Ernests pēdējās četrās Deivisa kausa cīņās izgājis laukumā tikai vienā vienspēlē, un, lai gan izlasē cerīgi sevi pieteikuši 20 gadu vecie brāļi Podži, ar viņiem vien līdera trūkumu kompensēt neizdodas. Pērn rudenī par palikšanu I grupā brāļi cīnījās kā lauvas, taču piecu spēļu un vēl daudz vairāk stundu ilgā cīņā piekāpās Zviedrijai un šajā nedēļas nogalē līdzīgā cīņā atzina Bulgārijas pārākumu.
Sākās viss cerīgi ar Mārtiņa uzvaru trijos setos pār bulgāru otro numuru Aleksandru Lazovu, bet Jānim dramatiskā piecu setu cīņā nācās atzīt viņu pirmā numura Dimitara Kuzmanova pārākumu. Diemžēl dienu vēlāk brāļiem jau atkal bija jādodas kortā, kamēr Bulgārijas komandas kapteinis dubultspēlei varēja atļauties pieteikt svaigos Tihomiru Grozdanovu un Iļju Kuševu. Ne tos jaudīgākos vīrus, tomēr pieredzējušus un svaigus. 17 gadu vecie Latvijas komandas tenisisti Artūrs Lazdiņš un Rūdolfs Mednis šajā situācijā laikam jau būtu pārāk riskanta likme.
Viss būtu bijis labi, ja brāļiem pēc ļoti pārliecinoši uzvarētiem pirmajiem diviem setiem izdotos tādā pašā garā turpināt, taču bulgāriem izdevās «ieķerties» spēlē, uzvarēt trešo un ceturto setu, bet piektajā viņi latviešus jau sagrāva. Komandas kapteinis Kārlis Lejnieks pavērsienu skaidroja ar nevietā mainītu spēles plānu - agresīvais un uzbrūkošais stils tika nomainīts pret lēnu un pasīvu spēli. «Bija teju uzvarēts mačs. Viņi bija nospiesti gan fiziski, gan psiholoģiski, taču ielaidām viņus mačā, par ko samaksājām ar to, ka «dabūjām iekšā». Protams, bija nogurums, taču šādos gadījumos tieši ir jāspiež uz sev līdz šim veiksmīgi strādājušo spēles stilu,» uzsvēra bijušais tenisists. Šeit gan neklātienes komunikācijā pašķīda arī pa dzirkstelei, jo Mārtiņš Podžus norādīja, ka, no malas vērojot, viss varētu šķist vienkāršāk nekā nogurušam cīņas karstumā.
Viens gan skaidrs - pēc zaudējuma piecu setu dubultspēlē latvieši nokļuva gaužām neizdevīgā situācijā, jo tiem pašiem brāļiem Podžiem svētdien bija nepieciešamas divas uzvaras vienspēlēs. Neizdevās gūt pat vienu, un, kā atzina Mārtiņš, uz šī seguma tas bijis teju nepaveicams uzdevums.
Diemžēl jaunais Lielupes kortos ieklātais sintētiskais segums nepavisam nav parocīgs Latvijas tenisa līderu agresīvajam spēles stilam. «It kā apakšā gumija, bet sajūta kā uz lēnā māla,» sūkstījās Mārtiņš Podžus. «Arī kājas tas piedzina vairāk nekā Hard segums, uz kura spēlējām Zviedrijā. Tur sanāca vairāk stundu kortā, taču fiziski nebija tik grūti.»