Eko investors riska kapitāla pārvaldniece Ina Gudele uzsver, ka tā nav tikai Latvijas, bet gan visas Eiropas problēma. Aprēķināts, ka Eiropā pašlaik ir 700 000 vakanču IT nozarē. S. Bāliņa skaidro, ka speciālistu trūkums saistāms ar informācijas tehnoloģiju straujo izplatību faktiski visās nozarēs. Līdz ar to speciālistus piesaista ne tikai IT, bet visu jomu uzņēmumi, kā arī sabiedriskais sektors un valsts pārvalde. Speciālistu trūkuma dēļ uzņēmumi atsakās īstenot projektus, radīt papildu darbavietas un piesaistīt investīcijas, jo zina, ka nebūs strādājošo, skaidro S. Bāliņa.
I. Gudele ir pārliecināta, ka Latvija nevarēs izvairīties no ārvalstu speciālistu importa. «Tie būs jāpiesaista no trešajām valstīm, jo Latvija algu ziņā nebūs pievilcīga Eiropas Savienības valstīm. Es redzu iespēju piesaistīt speciālistus no Baltkrievijas, Ukrainas un Krievijas,» viņa norāda.
IT uzņēmumā Accenture Latvia jau tagad tiek nodarbināti ārvalstu speciālisti. Uzņēmuma personāldaļas speciāliste Elena Markovska norāda, ka Accenture Latvia šobrīd strādā IT darbinieki gan no Austrumeiropas, gan Itālijas un Spānijas. «Tomēr mēs raugāmies arī uz vietējo darbaspēka tirgu un aktīvi sadarbojamies ar Latvijas augstskolām, piedāvājot prakses vietas studentiem.»
Jāpiebilst, ka trešo valstu (ārpus Eiropas Savienības) speciālistu piesaiste uz darba līguma pamata uzņēmumiem nemaz nav tik vienkārša. Darba devēja izsaukums tiek apstiprināts tikai tad, ja brīvo vakanci viņš ir reģistrējis NVA filiālē un tā ir vakanta ne mazāk kā mēnesi līdz izsaukuma iesniegšanas dienai. Turklāt Imigrācijas likums nosaka, ka ārvalstnieku darba samaksai jāatbilst divkāršai mēneša vidējai Latvijas strādājošo bruto darba samaksai.
Mērķtiecīgu darbinieku piesaistes kampaņu ārvalstīs LIKTA gan pagaidām neplāno, jo «vispirms jāmēģina ievest kārtība pašu mājās» saistībā ar izglītības sistēmu, norāda organizācijas vadītāja.
Viens risinājums teorētiski būtu palielināt budžeta vietu skaitu attiecīgajā specialitātē, taču S. Bāliņa teic, ka praksē tas nozīmē tās atstāt neaizpildītas. Lai gan, piemēram, pēc personāla atlases firmas CVO Recruitment datiem 2013. gadā programmētāju algas svārstījās no 572 eiro speciālistam ar viena gada pieredzi līdz 3000 eiro speciālistam ar piecu gadu pieredzi, studentu, kas vēlētos studēt šīs specialitātes, joprojām trūkst.
«Cēlonis ir meklējams vidusskolā - ja skolēni izvēlas humanitāro novirzienu, ceļš uz IT specialitāšu apguvi viņiem ir slēgts. Tas ir jāmaina, un vidusskolēni vairāk jāmotivē apgūt šos priekšmetus un izvēlēties tos studēt arī tālāk augstskolā,» pārliecināta S. Bāliņa.
Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes dekāna vietnieks Aivars Spalviņš norāda, ka galvenā problēma ir noturēt studentus, jo pirmajā kursā to atbirums ir ļoti liels. «No vidusskolas mēs saņemam «brāķi», jauniešiem ir neatbilstošas zināšanas matemātikā, viņi neprot strādāt patstāvīgi. Mūsu programmā studijas prasa lielu slodzi, un jaunieši tam nav gatavi.» Gan S. Bāliņa, gan A. Spalviņš ir pārliecināti, ka situāciju ar IT speciālistu trūkumu iespējams atrisināt, vienīgi uzlabojot eksakto priekšmetu pasniegšanu vidusskolā un aktīvāk motivējot jauniešus studēt attiecīgās specialitātes.