gada 13. janvāra grautiņa Vecrīgā, par dalību tajā apsūdzēti jau 74 cilvēki, bet lieta līdz tiesai nav nonākusi. Prokuratūra lēno kriminālvajāšanas tempu skaidro ar lielo lietas apjomu un sarežģītību, bet, kad tā varētu tikt iztiesāta, atsakās prognozēt. Kaut gan pa šo laiku nomainījusies Saeima, valdība un pat Krimināllikuma pants, pēc kura grautiņa dalībnieki apsūdzēti, tomēr viņu domas par savu valsti nav uzlabojušās.
I. Zaharčenoks ir viens no apsūdzētajiem, kuri pēc grautiņa kādu laiku pavadīja arī apcietinājumā. Viņš teic, ka esot smagi vīlies šajā valstī, un piebilst, ka līdzīgās domās esot liela daļa no toreizējiem protestu dalībniekiem. Vienīgais iemesls, kādēļ viņi vēl nav emigrējuši, esot policijas piemērotie drošības līdzekļi. Otrs biedrības valdes loceklis Ansis Ataols Bērziņš norāda, ka, pat ja drošības līdzeklis ir tikai regulāra reģistrēšanās policijā, daudziem cilvēkiem tas stipri apgrūtinot gan dzīvi, gan darba iespējas.
Slēgs interneta vietni
Valsts policijas (VP) Rīgas reģiona pārvaldes (RRP) pārstāve Sigita Pildava stāsta, ka lielākā daļa no aizdomās turētajiem savu vainu esot atzinuši. Kaut gan nupat prokuratūrai nosūtītas lietas par vēl deviņiem demolētājiem, policija turpina arī vēl nenoskaidroto personu meklēšanu. Tomēr šā gada janvārī plānots slēgt demolētāju meklēšanai izveidoto interneta vietni masunekartibas.lv, jo tā «pēc būtības savu darbu ir izdarījusi», norādīja S. Pildava. Jautāta, vai arī šā gada 13. janvārī, kad akcijas solījuši rīkot antiglobālisti, policija strādās pastiprinātā režīmā, viņa atbildēja, ka «galvaspilsētā notiek vesela virkne pasākumu. Policija strādās pēc īpaši izstrādāta plāna, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību visos pasākumos».
Savukārt VP RRP priekšnieks Ints Ķuzis Dienai norādīja, ka, vērtējot pēc protesta akcijas sekām - neviens negāja bojā, bet smagas traumas guva tikai viens cilvēks -, policija toreiz darbojusies veiksmīgi. Viņš gan atzina, ka pilnīgi nekļūdīgi policisti neesot strādājuši. «Kādas kļūdas vienmēr ir, un šīs bija pirmās masu nekārtības Latvijas otrās brīvvalsts laikā, tāpēc nebija iepriekšējas prakses, kā ar tām tikt galā, tikai tīra teorija. Bet esam izvērtējuši un daudz ko mācījušies,» uzsvēra policijas priekšnieks.
Pašu protesta akciju laikā policija tiešām lielas kļūdas nepieļāva, šaubas rodas par nekārtībām sekojošās izmeklēšanas kvalitāti. Piemēram, Dienas Foto un ilustrāciju nodaļas vadītāja Dace Eglīte atceras, ka pēc protesta akcijām viņai zvanīts no policijas ar lūgumu aizsūtīt laikraksta fotogrāfu uzņemtos attēlus. To apjoms bijis pārāk liels, lai tās pārsūtītu pa e-pastu, tādēļ viņa lūgusi citu risinājumu, piemēram, lai policija norāda serveri, kurā fotogrāfijas ievietot. Policisti teikuši, ka par to padomās, bet vairāk atzvanījuši neesot. «Fotogrāfiju daudzums un kvalitāte tomēr nozīmētu, ka varētu atpazīt vēl kādus demolētājus,» tagad prāto D. Eglīte.
15 gadu vairs nedraud
Saskaņā ar šā gada pirmajā dienā spēkā stājušos Krimināllikuma 225. panta grozījumu, par kura pārkāpumu masu nekārtību dalībnieki tiek apsūdzēti, viņiem vairs nedraud astoņus līdz 15 gadus ilgi cietumsodi, bet gan tikai trīs līdz 12 gadi aiz restēm, turklāt šis cietumsods var tikt piespriests arī nosacīti. Prokuratūras pārstāvis Andrejs Vasks Dienai norādīja, ka visas apsūdzības izvirzītas par dalību masu nekārtībās - vainīgos to organizēšanā atrast tā arī nav izdevies.
«Jāņem vērā lietas apjoms - iespaidīgais iesaistīto cilvēku skaits un sarežģītība. Nav tā, ka cilvēks ir nofilmēts un ar to pietiek, jāpierāda katras personas līdzdalība un vaina, un tas nav vienkārši,» iemeslus, kādēļ lieta vēl joprojām nav nonākusi līdz tiesai, skaidroja A. Vasks. Viņš atzina, ka arī fakts, ka iepriekš lietas pēc šī Krimināllikuma panta nav bijušas, ir vērā ņemams faktors.
Latvijā nereti bijusi vērojama tendence apsūdzētajiem «saslimt», kad tuvojas tiesas sēde, bet šajā lietā apsūdzēto skaits, visticamāk, būs mērāms desmitos, tādēļ rodas jautājums, kāpēc, piemēram, visas apsūdzības nevarētu sūtīt uz tiesu nevis reizē, bet kaut vai pa daļām. Uz to A. Vasks atbildēja, ka šis jautājums šobrīd vēl ir pāragrs. Par to būs jālemj, kad kriminālvajāšana būs pabeigta.»
Aizstāvēsies vienoti
13. janvāra biedrība par vienu no saviem mērķiem pasludinājusi protestos iesaistīto vienotu tiesisku aizstāvēšanu. «Ja tiesas process notiks, mums jābūt vienotai aizstāvēšanās stratēģijai. Ir puiši, kas paši ir salīguši advokātus, bet mana attieksme ir tāda, ka idejiskas lietas nevienam nevajadzētu izmantot peļņas nolūkos. Sagaidu brīvprātīgu palīdzību no Latvijas juristiem, kaut arī, ja viņi to nedarīs, gan jau paši varēsim tikt galā,» uzsver A. A. Bērziņš. Pašlaik biedrība apvienojot ap 20-30 grautiņu dalībnieku un esot nodibināti sakari ar vēl vairākiem. Darbību gan apgrūtinot prokuratūras prasība visiem apsūdzētajiem parakstīties par informācijas neizpaušanu.
A. A. Bērziņš nav tik kritiski noskaņots pret Latvijas valsti, kaut gan atzīst, ka esot vīlies nesenajās Saeimas vēlēšanās: «Cerēju, ka būs kas vairāk. Tāpēc arī iesaistījos Pēdējā partijā, jo man bija sajūta, ka tauta ir nobriedusi pārmaiņām, bet tai netiek dota iespēja tās realizēt. Cilvēki tomēr nobalsoja par to, ko viņi sauca par stabilitāti, bet faktiski par izmaiņu neesamību. Ja tu nobalso par mazāko ļaunumu, tu vienalga balso par ļaunumu.» A. A. Bērziņš uzskata, ka galvenās izmaiņas, kas tomēr radušās, ir tādas, ka «tik bezkaunīgs oligarhiskums vairs neiet cauri», bet tās tomēr esot tikai nianses, nevis nopietnas pārmaiņas.