Mēs esam līdzīgi tai ziņā, ka bijām brīvas valstis XX gadsimta sākumā un gandrīz vienlaikus atguvām neatkarību, lai sāktu būvēt savu atjaunoto valstiskumu. Tāpēc nav brīnums, ka mums nav daudz pēc Eiropas standartiem pieredzējušu vadītāju, kas nozīmētu arī gados vecus. Gruzijai vienkārši nav tik bagātu cilvēkresursu, kas reizē būtu gan reprezentablā vecumā, gan ar Rietumu izglītību un izpratni, ar svešvalodu zināšanām un spējīgi strādāt pēc starptautiskiem standartiem. Tie, kas tādi esam, nevaram atļauties gaidīt 20 vai vairāk gadu, kad arī pēc skata būsim atbilstīgi seniem standartiem, lai celtu un vadītu savu valsti. Tas, protams, nenozīmē, ka pārvaldē un diplomātijā neizmantojam vecāko paaudzi un tās pieredzi.
Gruzijas situācijā ar jaunu demokrātiju un pirms sešiem gadiem pieredzēto rožu revolūcijas satricinājumu savas nejaukas korekcijas noteikti ieviesis arī Krievijas un Gruzijas karš pirms diviem gadiem. Kāds ir valsts pašreizējais stāvoklis?
Vispārīgi situācija ir ļoti sarežģīta. Piektā daļa valsts ir okupēta. Valdībai nav ne varas, ne pieejas savām teritorijām. Mums aizvien jānostiprina sava neatkarība un valstiskums, un šādā situācijā tas nav vienkārši. Esam atraduši veidu, kā valstij funkcionēt arī daļējas okupācijas apstākļos - gan risinot konfliktu, gan arī pārspīlēti uz to necentrējoties, jo nopietni jādomā arī par valsts ekonomiku. Un jāsaka, ka, par spīti karam un pasaules ekonomikas krīzei, esam guvuši ievērojamus panākumus un stingru virzību uz izaugsmi.
Ievērojams ieguldījums bija starptautiskā palīdzība kara seku novēršanai 4,5 miljardu dolāru apmērā. Lai gan ilgtermiņā nozīmīgākas ir mūsu liberālās ekonomiskās reformas. Šogad Doing Business vērtētāji pēc labvēlības biznesam Gruziju ierindojuši 11 vietā, Transparency International - pirmajā vietā pēcpadomju telpā korupcijas apkarošanā (tiesa, neskaitot Baltijas valstis). Bet Ekonomiskās brīvības indeksā 183 valstu starpā šogad ieņemam 26. vietu. (Latvija ieņem 50. vietu - red. piez.) Turpinām uzlabot investīciju vidi. Piemēram, veidojam investīciju apdrošināšanas sistēmas, līdzīgas kā ASV.
Ir īstenotas nozīmīgas politiskās reformas, stiprinot valdības lomu, opozīcijas iesaistīšanos politikas procesos, tiesu neatkarību, īpašuma tiesību konstitucionālu aizstāvību, mediju plurālismu un vēlēšanu sistēmas pilnveidošanu.
Cik akūts ir separātisko reģionu un Krievijas militārās klātbūtnes jautājums salīdzinājumā ar citiem?
Par Krievijas nelegālo militāro klātbūtni Gruzijas Abhāzijas un Dienvidosetijas reģionos pastāvīgi runā ASV, ES dalībvalstis un citi starptautiskās sabiedrības pārstāvji gan divpusējā, gan daudzpusējā pārrunu formātā. Lai izpildītu 2008. gada 12. augusta t. s. sešu punktu pamiera līgumu, Krievijai būtu jānovāc savi militārie nostiprinājumi Abhāzijā un Chinvali reģionā un pilnībā jāizved karaspēks līdz pirmskara robežu stāvoklim. Starptautiskā sabiedrība arī pieprasa Krievijai atsaukt neatkarības pasludinājumu atsevišķiem Gruzijas reģioniem. Krievijai starptautiskajiem novērotājiem jānodrošina netraucēta pieeja Gruzijas okupētajiem apgabaliem, sevišķi ES novērotāju misijai un humānajai palīdzībai.
Ir ļoti nozīmīgi, ka starptautiskā sabiedrība pieturas pie šīs Gruzijas teritoriju separātisma neatzīšanas politikas un uztur spiedienu par ES novērotāju misijas ielaišanu. Ir sevišķi svarīgi, ka starptautiskā sabiedrība par Abhāziju un Chinvali jeb Dienvidosetiju lieto terminu «okupācija». Tā jau rīkojas ASV, Lietuva, Igaunija un Čehija. Atļaušos atgādināt, ka šo Gruzijas reģionu neatkarību bez Krievijas atzinušas tikai tādas marginālas pasaules valstis kā Nauru Republika, Nikaragva un Venecuēla.
Sociālajā un politiskajā nozīmībā līdzvērtīgi jautājumi Gruzijā pašlaik ir kara bēgļu dzīves apstākļu un drošības izlabošana, viņu sociālā integritāte un godpilna atgriešanās savās dzīvesvietās. Viņu mājup došanās laiks nav zināms, un Gruzijas valdība starplaikā dara visu, lai nodrošinātu viņiem apmierinošus dzīves apstākļus citviet valstī. Šai ziņā svarīga ir viņu integrācija valsts sociālās palīdzības sistēmā. Bēgļu jautājumi tiek risināti sadarbībā ar vairākām starptautiskām organizācijām.
Vai Krievijas un Gruzijas karš ir ieviesis korekcijas jūsu virzībā uz NATO un ES?
Pēc augusta kara Gruzija izvirzīja trīs galvenās prioritātes: uzturēt un stiprināt ekonomiku, turpināt demokrātiskās un ekonomiskās reformas un padziļināt integrāciju Eiropā un Transatlantiskajā aliansē. Sevišķi NATO paliek Gruzijas valdības galvenā prioritāte, un mēs darīsim visu, lai pievienotos alianses saimei, par ko 2008. gadā vēl pirms kara tika izteikta cerība NATO Bukarestes samitā.
NATO un Gruzijas komisija (NGK), ko nodibināja īsi pēc augusta kara, ir sevi pierādījusi kā efektīvu palīgu konsultācijām un padomdošanai dažādos jautājumos par mūsu un alianses attiecībām. NGK arī pārrauga Bukarestē noteikto procesuālo kārtību. NGK ietvaros notiek tikšanās vairākas reizes mēnesī, un šādu sadarbību mēs uzskatām par svarīgu un turpināmu.
Gadskārtējā izpildāmā Nacionālā programma (NP) ir praktisks rīks, kā Gruzijai piemēroties NATO standartiem, - sekmīgi esam izpildījuši jau divas tādas. Ļoti ceram, ka tam būs sava loma šoruden Lisabonas samitā pieņemamajos lēmumos. Uzskatām, ka NP un NGK ir jāpatur kā integrācijas mehānismi NATO paplašināšanas procesā.
Mūsu līdzdalība Starptautiskajos miera uzturēšanas spēkos (ISAF) Afganistānā jaunā bataljona - 755 karavīru apjomā - dēļ ir būtiski pieaugusi. Bataljons ir dislocēts Helmandas provincē. Līdztekus tam Francijas komandējošā sastāva pakļautībā kalpo 173 mūsu kareivji. Nesen Tbilisi atklāts arī NATO informācijas birojs.
Kādu lomu Gruzijas pašreizējās aktualitātēs ieņem Latvija, un cik sekmīgi mēs to pildām?
Latvija ir Gruzijas tuvs partneris un draugs. Nav noslēpums, ka Latvija kopā ar dažām citām Austrumeiropas valstīm spēcīgi atbalsta Gruzijas virzību uz iekļaušanos Eiropas un Transatlantiskajā saimē, un mēs šo atbalstu uzskatām par ļoti nozīmīgu.
Krievijas invāzijas laikā 2008. gadā Latvija Gruziju atbalstīja politiski, humāni un morāli. Gruzijas tauta nekad neaizmirsīs Latvijas pastāvīgo un nelokāmo atbalstu un palīdzību saistībā ar Gruzijas neatkarību un teritoriālo veselumu. Latvija piedalās arī ES novērotāju misijā Gruzijā, un mēs to augsti novērtējam.
Laiku pa laikam sazinoties ar jūsu vēstniecības darbiniekiem - pat vienas sarunas ietvaros -, gadās spontāni pāriet no krievu valodas uz angļu un atpakaļ. Katrā ziņā pēcpadomju un Krievijas nozīmei gan mūsu savstarpējās, gan Gruzijas plašākās attiecībās aizvien būs īpaša vieta. Cik nozīmīgs Gruzijai ir un būs šis Krievijas faktors?
Esam ieinteresēti sadarboties ar demokrātisku un mūsdienīgu Krieviju, kas ciena Gruzijas neatkarību un teritoriālo veselumu. Gan Gruzija, gan Krievija no civilizētām, savstarpējā cieņā un saticībā balstītām attiecībām būtu tikai ieguvēja. Vēlamies labas kaimiņu attiecības ar Krieviju, bet ne uz mūsu teritoriju vai neatkarības rēķina.
Ņemot vērā, ka Gruzijas daļas ir okupējusi Krievijas Federācija, patlaban vienīgais iespējamais attiecību formāts mūsu valstu starpā ir t. s. Ženēvas sarunas, un Gruzija ir gatava ar starptautiskās sabiedrības starpniecību strādāt šai formātā.
Ir svarīgi publiski nosodīt Krievijas un tai pietuvināto režīmu regulāros apgalvojumus par vēlēšanos izstāties no Ženēvas sarunām. Tikai ar stingru Maskavai adresētu vēstījumu palīdzību mēs spēsim Ženēvas sarunām piešķirt pievienoto vērtību. Bet bez šīm sarunām pats pārrunu process tiks paralizēts.
Esam sarāvuši diplomātiskās attiecības ar Krieviju, un pašlaik normālas diplomātiskās attiecības atjaunot nav plānots - tik ilgi, kamēr turpinās okupācija un Krievijas karavīri atrodas Gruzijas zemē. Gruzijai ar Krieviju normālas attiecības var rasties vienīgi tad, kad tiks sākta deokupācija un to lēmumu pārskatīšana, kas pārkāpuši Gruzijas teritoriālo veselumu.