Valdība katru dienu iztērēja par vienu miljonu latu vairāk, nekā sākotnēji plānots, aizņemoties un nedomājot, kā to atdos. Tāds ir valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas secinājums, pabeidzot Latvijas Republikas 2010. gada pārskata finanšu revīziju.
Kamēr ar apokaliptiskām runām Andris Vilks šogad cīnās pret iespējamību atrast budžetā pat 7,5 miljonus pensiju indeksācijai un runā par nepieciešamību konsolidēt vēl 100 miljonus nākamgad, pērn reālie Valda Dombrovska valdības izdevumi pārsniedza ieņēmumus par 387,8 miljoniem latu. Tas ir par 74% vairāk, nekā tika plānots valsts budžeta likumā.
Valsts kontrole secina, ka ES fondu apguve tika īstenota ar avansa maksājumu pārskaitīšanu, nesasniedzot apguves mērķi pēc būtības. 2010. gada pēdējā ceturksnī ES finansējuma saņēmējiem avansā pārskaitīja 140,32 miljonus latu, bet līdz 2011. gada 30. jūnijam tie bija izlietojuši tikai 16% no pēdējā ceturksnī avansā saņemtās naudas.
Sudrabas secinājums ir skarbs: lielākā daļa no ES fondu līdzekļiem, kurus ministrijas pārskaitījušas projektu īstenotājiem, nogūluši citos kontos un reālu pienesumu ekonomikai nav devuši, bet uz papīra ierēdņi un valdība spējusi lepoties ar veiksmīgo ES fondu apguvi.
Valsts kontroliere Inguna Sudraba šādu Valda Dombrovska valdības politiku dēvē par bezatbildību, jo «valsts nauda joprojām tiek tērēta bezmērķīgi un nesaimnieciski, vienlaikus izvairoties no jebkādas atbildības».
Sudrabas skatījumā ir kliedzoši tas, ka valsts budžeta politika 2010. gadā joprojām tika īstenota tikai vienam kārtējam gadam.
Runājot par Finanšu ministrijas vadošo taupības tēmu, izrādās, tā ir attiecināta uz daudziem citiem, tikai ne pašas Finanšu ministrijas darbiniekiem, kuri ir saņēmuši papildu piemaksas.
Valdība plātīs rokas, ka ES avansa maksājumi gada beigās bija nepieciešami, lai nauda neietu zudumā, jo valsts iestādēs katru gadu budžets sākas «no nulles». Ja kaut kas no iepriekš piešķirtā nav iztērēts, tas nepāriet nākamā gada budžetā, bet no iestādes viedokļa pazūd. Valdība tāpēc arī esot labēja, ka ES fondus glābj, bet sociālos izdevumus apgriež. Vienlaikus teiks, ka labiem ierēdņiem ir jāpiemaksā, jo citādi tie aizies no darba. Vēl piemigusi aci aizkulisēs čukstēs, ka pati Sudraba grib nokļūt Dombrovska vietā, tāpēc tik asi kritizē to.
Tomēr VK atzinums atklāj nepatīkamu patiesību. Ja budžeta pārtēriņš ir 387,7 miljoni latu, tad nežēlīga taupība ir attiekusies uz vieniem, bet nebūt nav attiekusies uz citiem. Savukārt, lai pārietu uz vairāku gadu budžeta plānošanu, kas noņemtu daudzus VK pārmetumus, ir nepieciešams nozīmīgs politisks lēmums - pāreja uz vairāku gadu budžeta plānošanas sistēmu. Latvijas valstij ir vajadzīgs plāns.