Līdzšinējā desmitgade pasaules finanšu tirgū bijusi cerību un trauksmes pilna, notikumu attīstību nosakot ar ziņām par to, vai un cik lielā mērā globālajai tautsaimniecībai izdodas pārvarēt iepriekšējo finanšu krīzi. Uzticības krīze savulaik piemeklējusi arī kādreizējo pasaules galveno valūtu - ASV dolāru -, ik pa laikam izskanot uzskatiem par to, ka tas ir vien papīra vērts, uz kura nodrukāts. Domājams, šādu uzskatu paudēju netrūkst arī patlaban, tomēr aizvien vairāk rodas pārliecība, ka šo viedokļu «atprečošana» varētu saskarties ar zināmām problēmām. Vismaz tuvākajā laikā. Patiesībā pasaules ekonomiskā konjunktūra vairāk šķiet labvēlīga tam, lai ASV nacionālā valūta saglabātu vai pat palielinātu savu pašreizējo vērtību.
Tas, kāda būs notikumu attīstība, ir atkarīgs no ASV Federālo rezervju sistēmas īstenotās monetārās politikas. Šeit jāatgriežas sešu septiņu gadu pagātnē, kad tika likti pamati jaunai ekonomikas stimulēšanas programmai, Centrālajai bankai veicot ilgtermiņa valsts aizdevuma vērtspapīru uzpirkšanu. Tas darīts, lai samazinātu aizdevumu un fiksēta ienesīguma finanšu instrumentu likmes, tādējādi bankām aktīvāk pievēršoties kreditēšanai. Lai arī par šo triljonu dolāru ietilpīgo projektu bija visai lielas šaubas, galu galā tas ļāvis tikt pie cerētās pamatinflācijas un nodarbinātības līmeņa pieauguma. Tādējādi ASV patlaban, no ekonomikas attīstības perspektīvas viedokļa, atrodas labākā situācijā nekā lielākā daļa pārējās pasaules, piemēram, eirozona, kur tautsaimniecība tiek stimulēta gan ar iepriekš aprakstītajām, gan vēl agresīvākām monetārām metodēm. Savukārt ASV maigo monetārās politikas programmu ir slēgušas un pat sākušas īstenot pilnīgi pretējus pasākumus, jau pērn īstenojot pirmo procentu likmju palielināšanu kopš 2006. gada. Augstāka dolāra procentu likme nozīmē dārgākus ASV valūtā izsniegtus kredītresursus, vienlaikus pieaugot šīs valsts parādu vērtspapīru ienesīgumam. Tāpēc līdz ar procentu likmju celšanos pieaugtu ārvalstu investoru interese arī par ASV finanšu aktīviem, līdz ar to arī pieprasījums pēc dolāra, veicinot tā kursa pieaugumu pret citām pasaules valūtām. Bažas par ekonomiskās nestabilitātes pieaugumu pasaulē šogad ASV Centrālajai bankai lika pieņemt visai piesardzīgu nostāju, tāpēc likmes netika celtas. Šobrīd situācija pasaulē, vismaz šķietami, ir normalizējusies, turklāt par progresu arī attiecībā uz ASV Centrālās bankas uzmanības lokā esošo inflāciju un bezdarba līmeni pārāk žēloties nevar. Uz vietējās ekonomiskās aktivitātes izmaiņām balstītais patēriņa cenu pieaugums jeb pamatinflācija šobrīd faktiski ir trekno gadu līmenī, un to pašu var teikt par ASV bezdarba rādītāju, kas patlaban atrodas zem 5% atzīmes no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaita. Faktiski var teikt - lai bremzētu jaunu burbuļu rašanos ekonomikā, ASV var nākties piekopt pat visai agresīvu procenta likmju celšanu, turklāt laikā, kad citur pasaulē ekonomika ir visai trausla un šādu mēru pieņemšana kaitētu tautsaimniecībai. Tas nozīmē, ka dolāra pievilcībai investoru acīs būtu jāaug.