Ja akcionāriem par airBaltic glābšanu vienoties neizdodas, valsts iecere esot veidot jaunu lidsabiedrību. No amatpersonu teiktā izriet, ka šāds scenārijs, iespējams, izmaksātu mazāk par airBaltic glābšanu. To gan noraida airBaltic vadītājs un līdzīpašnieks Bertolts Fliks, vēršot uzmanību uz Lietuvas piemēru, kur bankrotējušā FlyLaL vietā tā arī jauna lidsabiedrība nav tapusi. «Pirmkārt, būtu vajadzīgs stratēģiskais partneris un profesionāla komanda,» sacīja kādreizējais airBaltic padomes loceklis Tālis Linkaits, runājot par obligātajiem nosacījumiem jaunas aviokompānijas izveidei (papildus aptuveni 70 miljonu latu lielam ieguldījumam).
Valdības pārstāvjiem jau bijušas sarunas arī ar potenciālo jaunās lidsabiedrības investoru, vakar atzina K. Krastiņš. Pasažieriem tas varētu nozīmēt būtiski šaurākas iespējas nokļūt kādā no galamērķiem ar tiešo reisu, jo daudzi no airBaltic reisiem esot nerentabli. B. Flika veidotais biznesa modelis esot izrādījies kļūdains, zaudējumu apjoms kopš 2008. gada sasniedzis 95 miljonus latu, uzsvēra K. Krastiņš.
Vakar pēc valdības sēdes tika atklāti vairāki fakti, kas liecinot par B. Flika darbību apšaubāmo raksturu, piemēram, par grāmatvedības datu viltošanu un slēpšanu, kā dēļ airBaltic revidenti nevar apstiprināt 2010. gada pārskatu, daudzu airBaltic pakalpojumu pārnešanu uz sev daļēji piederošo BAS, arī par airBaltic zīmolu pārdošanas darījumu. «Problēma droši vien ir Flika kungā personīgi,» teica K. Krastiņš.
Runājot par valsts lūgumu apliecināt BAS spēju ieguldīt airBaltic pamatkapitālā valstij līdzvērtīgu naudas summu, Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Anrijs Matīss uzsvēra: «Rakstisku apstiprinājumu piestādīt neviens nebija spējīgs.»
Ja garantijas par spēju ieguldīt no BAS tiks saņemtas, valsts esot gatava sarunas par airBaltic pamatkapitālu atsākt.
Ieilgusī neskaidrība par to, kam tad īsti pieder BAS, varētu tikt izbeigta nākamnedēļ, kad valdības pārstāvji tikšoties ar BAS «patiesajiem labuma guvējiem», kurus vārdā gan pagaidām neviens nenosauc.