Var diskutēt par to, kurai no Baltijas valstīm vislabākais bruņoto spēku attīstības un līdz ar to arī valsts aizsardzības modelis, un tomēr pie vienota secinājuma nenonākt. Igauņi ar pamatotu lepnumu pastāstīs, kā viņu jaunieši, neviena nespiesti, par savu naudu nopērk zemessargu (Kaitselit) uniformas un brīvprātīgi kļūst par zemessargiem. Kā arī to, ka viņiem bez grūtībām bruņota apdraudējuma gadījumā pāris dienu laikā ar ieročiem rokās ierindā būtu nostādīti 40 tūkstoši jaunu vīriešu ar militāro pieredzi. Un to nodrošinātu, pateicoties obligātajam dienestam, no kura igauņi neplāno atteikties.
Lietuvieši pamatoti norādītu uz tehniku, kas pastiprināti tikusi gādāta kopš deviņdesmito gadu nogales. Iztērēti prāvi līdzekļi, taču pretī iegūts daudz - izveidotas gan aviācijas, gan bruņutehnikas vienības.
Ar ko palepoties atradīsies arī latviešiem, kas aizvadītajā desmitgadē piedomājuši pie karavīru individuālā ekipējuma. Bez pārspīlējuma var teikt, ka sauszemes spēku rīcībā ir viens no labākajiem ekipējumiem pasaulē. Tādi ir strēlnieku ieroči, arī bruņuvestes. Zināmi gadījumi, kad kvalitatīvās vestes nosargājušas mūsu karavīru dzīvību. Arī Baltijā labākie gaisa atbalsta vadības (bumbu mešanas) speciālisti atrodami pie mums.
Militārajā jomā starp Baltijas valstīm ir visai lielas atšķirības, un nav arī vienota viedokļa, kura no trim izvēlētajām aizsardzības sistēmām ir labākā. Tā kā uz šo jautājumu miera laikā atbildēt nav iespējams, tad katra valsts turpina attīstīt aizsardzības spējas pēc sava plāna, vienlaikus intensificējot savstarpējo sadarbību.
Tā ir tik plaša, ka daudzas, piemēram, štāba, mācības kļuvušas par tādu rutīnu, ka pat plaši netiek pieminētas. Var teikt, ka starp Latviju un abām pārejām valstīm valda sacensības gars, bet tas kā NATO kopumā ir izveidojies starp draudzīgiem sāncenšiem. Iespējams, no militārās sadarbības daudz varētu pamācīties citu jomu pārstāvji. Ir zināms, pēc kā vajadzētu tiekties, un tas attiecas uz spēju trijām valstīm sinhronizēt savus militāros iepirkumus. Taču tā jau būtu zīme daudz augstākas klases sasniegšanai, kas plašākā kontekstā liktu rēķināties ar visām trim valstīm vienlaikus. Varbūt relatīvi tāls, taču sasniedzams mērķis.