Kādā no jaunās Nacionālās bibliotēkas stāviem noteikti goda vietā būs redzams zīmējums uz rūtiņu papīra lapiņas. Sevi vēl meklē līnija, taču domas skaidrība ir pārsteidzoša. Gaismaspils, kuru Gunārs Birkerts, sapņojot par jaunu ēku Latvijas Nacionālajai bibliotēkai (LNB), skicēja pirms 21 gada, šodien svinēs spāru svētkus. Tās siluets un vertikāle kļūs par jaunās Latvijas zīmi. Vizuālu noteikti, taču arī garīgu.
Gunāra Birkerta skice ir gudra. Tā ietver sevī Latvijas kultūrtelpai raksturīgo, tādu kā rijas nolaidenā jumta stingro iezemētību, harmonisko līniju plūdumu, bet vienlaikus tiecību pretī debesīm, koncentrētību garīgā vertikālē. Savieno askētiskas arhitektoniskas līnijas un augšām celtās Gaismas pils teiksmu. Uzbūvēt jaunu māju nepiemērotās telpās saskaldītajai LNB bija pragmatiska nepieciešamība, tomēr ar Gunāra Birkerta doto vizuālo formu tā ieguva jaunu kvalitāti. Tā kļuva par zīmi Lielai Idejai. Lielas idejas sevī koncentrē īpašu spēku, kas lauž stiprus mūrus, arī cilvēku prātos, to mēs zinām no vēstures.
Jaunā LNB būve gadu desmitu garumā lauza sev ceļu cauri šaubām un neticībai. Gan par to, vai tās monumentālā forma iederēsies Pārdaugavas zemajā apbūvē, gan to, vai, gadiem ejot, risinājums nav novecojis. Par to, jāatzīst, šaubījos arī es. Citi sodījās par naudas izmešanu tik liekai greznībai kā bibliotēka un kultūra vispār, jo pietiek taču ar maizi un izpriecām, un nedēļas nogales svētceļojumu uz iepirkšanās molu. Jaunas bažas radīja interneta attīstība pēdējā desmitgadē un pavirši spriedumi, ka turpmāk visa pasaules gudrība būs pieejama caur mājas datoru, ar ko arī pilnīgi pietiek.
Tam, ka nepietiek, pierādījums ir Gaismas tīkls - 832 bibliotēkas visā Latvijā. Tas saslēdz Latviju vienotā informācijas tīklā, nodrošina bezmaksas interneta pieeju, ir izremontētas un sakārtotas bibliotēkas. Pēdējos trīs gados bibliotēku apmeklētāju skaits ir audzis par 30%. Piemēram, Aizkraukles novadā 51% no iedzīvotājiem gada laikā apmeklē bibliotēku, Pļaviņu novadā - 45%, Viļakas, Dagdas, Pāvilostas novados - 41%. Bibliotēkas ir kļuvušas par kopienas un mūžizglītības centriem, kur jaunieši sastopas ar pensionāriem, kur cilvēki sēž pie datoriem un meklē darbu, sarakstās, kārto rēķinus. Kur izglītoti bibliotekāri palīdz atrast vajadzīgo informāciju grāmatu plauktos vai internetā. Ja neticat, aizbrauciet, paskatieties paši. 832 izglītības un kultūras centri vienmērīgi noklāj visu Latviju. Tie satur mūs kopā labāk kā reizēm neizbraucamie ceļi. Pirms dažiem simtiem gadu latvieši sevi kā nāciju, kā kopienu, kuru saista valoda un kultūra, apzinājās, pateicoties drukātajam vārdam un tā izplatībai. Gaisma tīklā ir zināma līdzība, tas ir vienojošs pamats Jaunajai Latvijai, apziņai par sevi kā gudru, izglītotu, lepnu XXI gadsimta nāciju.
Pirms desmit gadiem Gaismas tīkls radās kā daļa no vienotā projekta: LNB centrā, 832 bibliotēkas visā Latvijā un vienots informācijas tīkls. Inovatīvais, kvalitatīvais un sociāli atbildīgais projekts - labākais Austrumeiropā - piesaistīja ziedojumus: Bila un Melindas Geitsu fonds ziedojis 20,2 miljonus ASV dolāru Gaismas tīkla izveidošanai, no Microsoft saņemti 26,8 miljoni ASV dolāru programmatūras iegādei, valsts ieguldīja 12 miljonus latu. Nebūtu bijis LNB projekta, Latvijai nebūtu Gaismas tīkla. Jaunā LNB, kam šodien svinam spāru svētkus, ir tā sirds un vainagojums.
Bibliotēka durvis apmeklētājiem vērs 2012. gada nogalē. Tāpēc jau šodien katram Latvijas iedzīvotājam ir jāuzdod sev jautājums: kā es tevi lietošu, bibliotēka? Jaunā ēka ir uzcelta par mūsu naudu. Būvniecības izmaksas, sākotnēji plānotas 114,6 latu apmērā, Kultūras ministrijas sadarbībā ar pasūtītāja pārstāvi Hill International uzraudzītas, pilnsabiedrībai Nacionālā būvkompāniju apvienība atbildīgi domājot par iespējami kvalitatīvāko un vienlaikus lētāko risinājumu, līdz šodienai ir samazinātas par 4,3 miljoniem latu. Katrs Latvijas iedzīvotājs par jauno LNB ēku ir samaksājis 77 latus. Rēķinot uz šābrīža nodokļu maksātājiem, katrs ir ieguldījis 123 latus. Maz, ja domājam par ilgtermiņa ieguldījumu savā, savu bērnu un mazbērnu, savas valsts konkurētspējā, taču pietiekami, lai pārdomātu, kā šo ieguldījumu izmantot savā labā pilnībā.
Jaunā Latvijas Nacionālā bibliotēka būs vieta zināšanām un sadarbībai, kas rada jaunas zināšanas. Tā būs grāmatu un visu mākslu krātuve un vieta jaunradei. LBN būs pieaugušajiem, bērniem un jaunatnei. Tā būs vieta spraigām diskusijām un zināšanu apmaiņai ar pasauli. Tā būs droša ilgtermiņa krātuve nacionālajai atmiņai, arī tam, kas top šodien un taps rīt, tā būs vieta gan tradicionāliem, gan digitāliem resursiem. Tās durvis būs atvērtas septiņas dienas nedēļā un daļā - 24 stundas diennaktī. LNB būs nacionālās identitātes krātuve, tā kalpos nācijai un reprezentēs to pasaulē.
Nesen LNB tviterī aicināja izdomāt devīzi jaunajai bibliotēkai. Atsaucās simti. Man patika daudzas. Piemēram: Pat Aristotelis šeit vēlētos būt; Divnieks matemātikā? LNB nāks palīgā; Kad galvā tukšums, apciemo LNB; Pat Čaks Noriss lasa. Bet vēl labāk šīs: Atver savu nākotni; No Bībeles līdz blogbasteram; Latvija, Nākotne, attīstīBa; Domāšanas spēkstacija. LNB.
* LR kultūras ministre