Visnotaļ atbalstot ļaudis, kas rīt Lielajā talkā dosies sakopt Latviju, un kopā ar rīkotājiem priecājoties, ka ar katru gadu lielā valsts tīrīšana no vienkāršas mēslu vākšanas arvien vairāk pārvēršas par vides labiekārtošanu, joprojām īsti nerodu atbildi uz jautājumu, kādēļ mēs tomēr tik ļoti piecūkojam savu zemi.
Sabiedrības un arī indivīda rīcība ar saviem atkritumiem ļoti daudz ko pasaka par viņiem pašiem. Arheoloģiskajos izrakumos atrastās senāku laiku atkritumu izgāztuves ir labas informācijas krātuves par attiecīgās kopienas sadzīves tikumiem un ieražām. Jau senatnē cilvēki diezgan ātri apjēdza, ka atkritumi krājami vienuviet un patālāk no acīm, visticamāk, piemēru ņemot no dzīvniekiem, kuri, starp citu, savvaļā dzīvojot, to dara ļoti apzināti un izsmalcināti.
Cilvēces radīto atkritumu daudzumam un veidiem pieaugot, attīstījušās arī to savākšanas, uzglabāšanas un pārstrādes sistēmas. Civilizācijas nemitīgajam progresam turpinoties, atkritumu problēmas risinājumam arī vajadzētu arvien progresēt un signalizēt par saprāta galīgo uzvaru, jo savā būtībā pašu radīto atkritumu problēmas risinājums jau ir fiziskas izdzīvošanas jautājums gan indivīda, gan sabiedrības, gan visas cilvēces mērogā. Tā galu galā ir izvēle starp noslīkšanu savos mēslos vai to saprātīgu savākšanu.
No atkritumu apsaimniekošanas industrijas un likumu viedokļa Latvija pieder pie cilvēces attīstītākā gala, taču, paraugoties uz piemēslotajām ceļmalām, mežu un pļavu nostūriem, izskatās, ka individuāli esam attīstības skalas pretējā galā. Un nepārliecina bieži vietā un nevietā piesauktie nabadzības un zema intelekta argumenti.
Diezin vai cilvēks, kurš, atgriežoties no atpūtas nedēļas nogalē, ir rūpīgi sakrājis ar lielveikala logo rotātā plastmasas maisā vairāku dienu atkritumus un tos speciāli vedis mašīnā, lai novietotu pie jau pārpildītā atkritumu konteinera auto piestātnē lielceļa malā, ir tik nabadzīgs, lai nesamaksātu dažus latus mēnesī par likumīgu atkritumu savākšanu. Lai tādu shēmu izdomātu, vajadzīgs arī intelekts.
Ja var atļauties brīvdienu māju, auto, atpūtu ārpus pilsētas un veselu maisu atkritumu vienā nedēļas nogalē, tad var atļauties arī samaksāt par to savākšanu. Ja pietiek intelekta satiksmes noteikumu apgūšanai, tad jāsaprot, ka arī atkritumu savākšana notiek pēc noteikumiem. Arī tie, kas noorganizē savu vai citu transportu, lai vecās riepas un citus lielizmēra atkritumus aizvestu līdz kaimiņu mežam, nevis atkritumu savākšanas punktam, visticamāk, nav nedz nabagi, nedz muļķi. Tie ir tie, kuriem vairāk par vides sakopšanas talkām vajadzīga domāšanas sakopšanas talka.