Valdību veido tikai divas no šīm apvienībām, bet to atbalstīja arī opozīcijā atstātās VL-TB/LNNK astoņi deputāti, kas šo uzskata par labāko iespējamo Ministru kabinetu, tā esot bijusi arī vēlētāju griba, sēdē teica VL-TB/LNNK frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis. Viņš atzinīgi novērtēja arī valdības deklarāciju, kuras sagatavošanā VL-TB/LNNK sākotnēji piedalījās.
Premjers pateicās nacionālajai apvienībai par atbalstu un solīja sadarboties arī ar opozīcijas partijām, tas varētu notikt, atbalstot konstruktīvus opozīcijas ierosinājumus. Saskaņas centrs, kas tāpat kā apvienība Par labu Latviju! balsoja pret uzticību valdībai, arī solīja būt konstruktīva opozīcija. Viens no PLL līderiem Ainārs Šlesers debatēs izmantoja savu ierasto retoriku, norādot uz nesaprotamo labi strādājošo valdības locekļu - aizsardzības ministra Imanta Lieģa un kultūras ministra Inta Dāldera nomaiņu ar citiem Vienotības cilvēkiem un apgalvoja, ka «mēs nevaram balsot par kaķi maisā, ja nav zināms, kāds būs nākamā gada valsts budžets».
Arī Valsts prezidents Valdis Zatlers jaunā Ministru kabineta pirmajā sēdē, kas trešdien notika dažas stundas pēc uzticības balsojuma, aicināja valdību darīt visu, lai nākamā gada valsts budžets būtu pieņemts līdz gada beigām un 1. janvārī varētu stāties spēkā. Premjers V. Dombrovskis ir apņēmies šo vēlējumu izpildīt, jau nākamajā nedēļā sākot strādāt ar budžeta projektu. Prezidents valdībai nosauca trīs prioritātes: bezdarba mazināšanu, demogrāfijas jautājumu un enerģētikas politiku. «Jūs katrs gribat būt savas nozares vientuļais bruņinieks, kas cīnās valdībā kā bruņinieku turnīrā par finansēm savai nozarei, tomēr daudz efektīvāk būs, ja jūs strādāsiet kā viena komanda, kas pārvalda Latvijas valsti pēc labākās apziņas,» uzrunājot ministrus, teica V. Zatlers. Viņš pirmajā Saeimas sēdē otrdien sacīja, ka V. Dombrovskim vēlētāju uzticība ir dota kredītā, un atgādināja, ka Ministru kabinets par savu darbību ir atbildīgs Saeimas priekšā, bet parlaments - tautas priekšā.
Pirmajā Saeimas sēdē prezidents uzticēja V. Dombrovskim valdības sastādīšanu, taču faktiski tā jau bija izveidota - trešdienas rītā apvienību līderi Ģirts Valdis Kristovskis (Vienotība) un Raimonds Vējonis (ZZS), kā arī frakciju vadītāji Dzintars Zaķis (Vienotība) un Augusts Brigmanis (ZZS) parakstīja koalīcijas partiju sadarbības līgumu. Ministru kabineta deklarāciju parakstīja premjers, kurš veiks arī reģionālās attīstības un pašvaldību ministra pienākumus līdz ministrijas likvidācijai, premjera biedrs un aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotība), kā arī visi ministri. No iepriekšējās valdības savā amatā ir palikusi iekšlietu ministre Linda Mūrniece un ekonomikas ministrs Artis Kampars (abi Vienotība), vides ministrs R. Vējonis un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), bet Uldis Augulis (ZZS) būs citā - satiksmes ministra postenī. VL-TB/LNNK pārstāvis Dzintars Rasnačs solīja, ka apvienība atbalstīs valdību, bet uzmanīgi sekos līdzi Sabiedrības citai politikai pārstāvju - tieslietu ministra Aigara Štokenberga un aizsardzības ministra A. Pabrika - darbībai. Šī partija izmantoja veto tiesības, lai VL-TB/LNNK nebūtu valdībā.
Valdības veidošanas gaita parādīja arī riska faktorus un ļāva secināt, ka šī Ministru kabineta stabilitāti noteiks vairāki apstākļi - tas, cik vienota būs premjera pārstāvētā apvienība Vienotība, vai Zaļo un Zemnieku savienība ar savu «zelta akciju» būs ieinteresēta šīs valdības pastāvēšanā un vai valdībai izdosies turpināt ekonomikas atveseļošanās procesu. Koalīcijas sadarbības līgums paredz, ka lēmumu pieņemšanā tiek ievērots vienprātības princips un partneri uzņemas solidāru atbildību par valdības darbu. Koalīcijas pārstāvju sanāksmes tāpat kā iepriekš notiks Saeimā.
Valdības pastāvēšanu noteiks arī tās ieinteresētība patiešām konstruktīvi sadarboties ar opozīcijā atstātajiem politiskajiem spēkiem, lai tiem nebūtu vēlmes izmantot plašo opozīcijas darbības metožu klāstu. Saskaņas centram un apvienībai Par labu Latviju! divatā ir 37 balsis parlamentā, tas dod iespēju savākt vienas trešās daļas deputātu parakstus - tik nepieciešams, lai ierosinātu, piemēram, parlamentāro izmeklēšanas komisiju izveidi, ārkārtas sēžu sasaukšanu, vai lai apturētu likumu izsludināšanu.