Par pirmo spēli jāsaka - tik cerīgi viss sākās, bet uz neuzmanības rēķina paši zaudēja vadības grožus. Skaitliskajā vairākumā Gintam Meijam prasmīgi izmantojot Pola Šekuras piespēli vārtu priekšā, izdevās iegūt 1:0 vadību, kas izbraukuma spēlēs ir īpaši svarīgi. Donbass pārsvars individuālajā sagatavotībā izpaudās gandrīz katrā divcīņā, taču Doņeckas komanda nenospieda rīdziniekus. Uz pašu kļūdu rēķina minimālais pārsvars tika izsēts un mājinieki palaisti prom nenotveramā attālumā. Dinamo galvenais treneris Artis Ābols pirms sērijas piekodināja, ka jāizvairās no noteikumu pārkāpšanas. Tā vietā mūsējie izdarīja neveiksmīgu maiņu, uz brīdi laukumā bija seši spēlētāji, un sekoja pirmais sods. Donbass arī realizēja skaitlisko vairākumu, kad komandas kapteinis Sandis Ozoliņš par pretinieka grūšanu apmalē atsēdēja 2+10 minūtes. Tomēr par lūzuma punktu spēlē kļuva otrā ripa. Tad rīdziniekiem bija vairākums, bet mājinieki noorganizēja pretuzbrukumu divi pret vienu. Jā, laikam jau tajā epizodē pret Gintu Meiju bija bloķēšana, bet pirms tam vārtu priekšā saspēle neizdevās Laurim Dārziņam ar Metu Robinsonu.
Otrajā spēlē iznākumu noteica vārtsargu spēle. Otro dienu pēc kārtas Donbass vārtos lielisks bija Maikls Leitons, savukārt Mīkaels Telkvists nenoreaģēja uz metieniem no vidējas un tālas distances. Kad rezultāts kļuva 0:2, rīdzinieki atdzīvojās. Parādījās azarts un cīņasspars, taču tikai Roberts Bukarts atrada veidu, kā pārspēt Leitonu.
Jāatzīmē, ka abās spēlēs atšķirīgu sniegumu parādīja abu komandu līderi priekšējā līnijā. Donbass vezumu pagaidām velk soms Tēmu Laine, kuram divās spēlēs jau 5 (4+1) rezultativitātes punkti, Peteri Virtanenam ir 3 (1+2) punkti, turpretī rīdzinieku snaiperis Marcels Hosa pagaidām klusē. Otrajā mačā slovākam blakus tika piespēlēts Juris Upītis, ar kuru kopā Marcelam izveidojās laba sapratne vienubrīd regulārajā čempionātā, taču ātri vien bija acīmredzams, ka Upītim jaudas ir par maz šāda līmeņa izslēgšanas cīņām. To pašu gan var teikt par lielāko daļu no Dinamo uzbrucējiem, arī leģionāriem Džeimiju Džonsonu un Marcelu Haščāku. Abi ātrumā un spēkā spēlē atpalika no atlētiskajiem Donbass spēlētājiem.
Pēc ripas trāpījuma pa kāju otrajā spēlē savainojuma dēļ malā palika Gints Meija. Paredzams, ka pirmdien Meija atkal spēlēs. Gints pēc nepilnu četru mēnešu pārtraukuma laukumā atgriezās tikai pēdējā regulārā čempionāta spēlē. Mikrotrauma ir arī Polam Šekuram. Jācer, ka viņš varēs spēlēt, jo rīdzinieki tā jau izjūt meistarīgu spēlētāju trūkumu priekšējā līnijā. Pagaidām Donbass izskatās krietni pārliecinošāk, tāpēc liela nozīme būs pirmdienas spēlei. Rīdzinieku galvenajam trenerim Artim Ābolam ar palīgiem jācenšas no viņu rīcībā esošajiem spēlētājiem samiksēt iespējami labākos virknējumus priekšējā līnijā. Viens no potenciālajiem līderiem Lauris Dārziņš, nejūtot partneru atbalstu, sācis spēlēt pārāk individuāli. Ir redzams, ka Hosam pietrūkst sezonas garumā iespēlētā partnera Kaila Vilsona, kuram muguras savainojuma dēļ sezona ir beigusies. Aizsardzības pāri gan jau paliks nemainīgi. Vārtos Telkvists vai Jakubs Sedlāčeks - tāds gan varētu būtu jautājums pirms sērijas trešās spēles.