Krāšņo, ilustrācijām bagāto albumu 1888. gadā Romas pāvests Leo XIII saņēma kā dāvanu no Rīgas viņa priesterības 50. jubilejā. Starptautiska projekta ietvaros šobrīd ir izgatavoti albuma oriģinālam atbilstoši 10 faksimileksemplāri un 1000 mazāka izmēra kopijas. Vienu no faksimiliem ikviens varēs aplūkot LNB galvenās ēkas foajē vitrīnā. Savukārt Daugavpils Universitātes profesora Henriha Soma vadībā turpinās darbs zinātnisko komentāru sējuma sagatavošanā.
Oriģināls - Romā
Albums, kura oriģināls apskatāms Romā, Vatikāna Apustuliskajā bibliotēkā, vēsta par kristīgās ticības izplatīšanos Latvijā un Igaunijā - kādreizējā Livonijā, ko mēdz saukt arī par Marijas zemi jeb Terra Mariana tulkojumā latīņu valodā. Kristietības sākumi šajā teritorijā ir aprakstīti kopš Livonijas pirmā bīskapa Meinarda laikiem. Albuma izveides iniciatīva piederējusi uzņēmīgai poļu grāfienei Marijai Pšezdeckai (1823-1890) no Tīzenhauzenu dzimtas, bet viņas iesākto darbu turpināja folkloras, etnogrāfijas un vēstures pētnieks, izdevējs, Latgalē dzimušais barons Gustavs Manteifelis (1832-1916), kurš pārraudzīja albuma grafisko sagatavošanu un sniedza ilustrācijām komentārus.
Izpētes nolūkos Terra Mariana faksimili tika iespiesti Itālijā, 2007. gada 22. maijā noslēdzot starpvalstu sadarbības līgumu starp Vatikāna Apustulisko bibliotēku un LNB. Projektā iesaistījās arī LR Ārlietu ministrija, LR Kultūras ministrija un Daugavpils Universitāte. DU profesors H. Soms stāstīja, ka pašreizējais uzdevums ir topošajos zinātniskajos komentāros izskaidrot albuma nozīmi dažādos griezumos. Tas aplūkojams gan kā kultūrvēsturisks piemineklis, gan kā reliģijas vēstures un reģionālās vēstures izpētes avots. Komentāru sējuma izdošanai vēl ir nepieciešams piesaistīt finansiālos līdzekļus.
Stāv rindā 40 dienas
Projektā iesaistītās R. Kaminskas uzdevums esot skaidrot albumu no mākslas zinātnieces pozīcijām. Viņasprāt, 70 foliantu jeb lapu lielformāta (61 x 45 cm) albums kā parādība pilnībā iekļāvies XIX gadsimta kopējā noskaņā Rīgā. Viņa stāsta: «Es sapratu, ka tajā laikā bija sajūta, ka pagājība ir varenāka nekā tagadne. Bija svarīgi apliecināt savu piederību kaut kam varenam un visaptverošam, apliecināt, ka šī ir katoļu zeme ārpus cariskās Krievijas apstākļiem.» Ar mērķi aplūkot albumu pirms tā aizgādāšanas uz Vatikānu 1888. gada nogalē rīdzinieki 40 dienas stāvējuši garās rindās pie Rīgas Mākslas veicināšanas biedrības nama. Līdzās profesionāliem gleznotājiem tā veidola darinātāju vidū atrodami arī arhitektu, inženieru un litogrāfu vārdi, kas lielākoties bijuši saistīti ar Rīgas Politehnikumu un Pēterburgas Mākslas akadēmiju. Iespējams, piedalījušies arī Igaunijas mākslinieki.
Sējuma oriģinālais ietvars diemžēl ir gājis zudībā, bet albuma iesējums no baltas kazādas ar tumšas ādas aplikāciju krusta formā veidots, balstoties uz oriģinālu. To dekorē masīvi zeltīti sudraba apkalumi, kas ietver simboliskus ar heraldiku saistītus elementus. Latīniskā teksta laukumi tika veidoti XIX gadsimtam raksturīgajā gotu šrifta modifikācijā. Par to, ka ir bijusi vēlme radīt detaļām pārbagātu vizuālo vēstījumu, liecina dažādu māksliniecisko tehniku pielietojums un vēsturisko stilu atdarinājumi ilustrācijās.