Diemžēl pēc Jēkabpils spēļu zāles Fēnikss aplaupīšanas notikumiem arī senais vārds «vilkatis» nu aptraipīts ar diviem spaiņiem asiņu, kas nepieciešamas asiņu pārliešanai slimnīcā nonākušajiem sašautajiem. Ir krituši policijas specvienības atbildīgo komandieru krēsli, ripojusi galva atbildīgajiem.
Taču sāpīgākais, ka īpaši sagatavoto aizstāvju speciālā vienība Alfa zaudējusi uzticību. Izlases aizstāvjus jau nicīgi saukā par mankurtiem, ko rīdīt pret savējiem, pret miermīlīgajiem civiliedzīvotājiem. Lai kā reformētu Alfas rindas, uzticības reitings aizstāvjiem ir zudis - gribam to pieņemt vai ne. Nu jau tautā Alfas vīrus melnās maskās sauc par vilkačiem.
Latviešu folklorā vārdam «vilkatis» ir sena ģenēze, ar ko saprot vienu no spēcīgākajiem totēmiem, kas iemiesoja sevī maskulīnas brālības apzīmējumu. Vilkos iešana nozīmēja vīriešu iniciāciju, karotāju slepenās mācības, kas pretiniekiem no citas cilts nav jāzina. Vilkačos aiziešanu nozīmēja norobežošanos no publiskās un laicīgās pasaules, kur nepieejamās vietās tika apgūta prasme aizstāvēt, cīnīties, lai pasargātu savējos, noturētu dzimtu.
Pārģērbjoties vilku ādās, semantiski iegūstot vilku spēku, vīrieši apguva iemaņas, kas jāzina vien sagatavotiem aizstāvjiem. Tie bija īpaši sagatavoti aizstāvji, slepenie sargi, kuri laicīgajā dzīvē kā pacietīgi vērši vilka dzīves ikdienišķo vezumu. Neviens pat nenojauta, ka rāmajā zemniekā mīt slepena uguns.
Iespējams, ka laika gaitā vārda semantiskā nozīme degradēta apzināti. «Vilkatis» vairs netika apzīmēts kā aizstāvis, kas robinhudiskā nesavtībā nāks palīgā grūtā brīdī, bet tika pārvērsts par kaupēnisku slepkavu. Līdzīgi kā spēlē «Klusais telefons», kad no auss ausī viens otram pārstāsta kādu vārdu, stāsts par sargu mainījās līdz nepazīšanai. No aizstāvja vīrietis kļuva par gaļas kāru, izsalkušu zvēru. Turklāt ne jau vienkārši pārvērtās! Nu jau cilvēks-vilkatis savu zvērisko apveidu ieguva, atmuguriski caurlienot caur priedes sakni, pārvēršoties par baiso vilku, saplēšot kaimiņiem aitas un nodarot taustāmus zaudējumus. Pēc tam, atsprākleniski atlienot atpakaļ, iegūstot cilvēka apveidu.
Pietika ar dažiem necienīgajiem Jēkabpilī, lai no aizstāvjiem arī visus pārējos Alfas vīrus sāktu uzskatīt par laupītājiem. Vārdu Alfa degradējuši paši tās dalībnieki.
Tie nav nekādi folkloristiskie stāstiņi. Pašpārliecinātība un nesodāmība, iedomība par savu pārākumu, apziņa par izredzētību un neremdināmās alkas pēc naudas laupījuma kļuva par dažu Alfas vienības dalībnieku lamatām. Paši sevi pārvērtēja, paši iekrita. Iedomājās, ka ir fiziski tik labi sagatavoti... Nekā! Necerēja, ka saņems pretsparu no godprātīgiem, patiesiem aizstāvjiem.