Pirms gada konfliktu pārņemto Sīriju bija pametuši 230,6 tūkstoši cilvēku, un īpaši satraucošs ir bēgļu skaita straujais pieaugums.
«Pagāja divi gadi, kamēr bēgļu skaits sasniedza pirmo miljonu. Bija nepieciešami seši mēneši, lai tiktu sasniegts otrais miljons,» raidsabiedrībai BBC uzsvēra ANO augstais komisārs bēgļu jautājumos Antonio Gutjerrešs. Situācija raksturota kā smagākā bēgļu krīze pasaulē pēdējos 20 gados, kāda nav pieredzēta kopš genocīda Ruandā.
Lai gan oficiālās statistikas dati vēsta par diviem miljoniem bēgļu, patiesā situācija varētu būt vēl dramatiskāka, brīdinājuši eksperti. Virkne bēgļu izvairās reģistrēties, jo baidās, ka varētu tikt vajāti.
Bēgļu skaits, visticamāk, tuvākajā laikā tikai pieaugs, un jau 2013. gada nogalē valsti pametušo cilvēku skaits varētu sasniegt trīs miljonus. Taču liels skaits sīriešu konflikta dēļ spiesti migrēt arī Sīrijas robežās. Ap 4,25 miljoniem cilvēku pārvietoti valsts teritorijā.
Aptuveni puse no bēgļiem ir bērni, turklāt vairums - vecumā līdz 11 gadiem. Liela daļa bijusi spiesta pamest skolas gaitas, un ANO bažījas, ka to varēs dēvēt par zudušo paaudzi. Jaunie sīrieši neiegūst izglītību un nebūs spējīgi nākotnē atjaunot postīto Sīriju.
Vislielāko skaitu sīriešu bēgļu uzņēmusi Libāna. Tajā reģistrēti 716 000 patvēruma meklētāju, lai gan Libāna ir mazākā no Sīrijas kaimiņvalstīm. Uz katriem sešiem Libānas iedzīvotājiem ir viens Sīrijas bēglis. Ap 515 000 bēgļu reģistrēti Jordānijā, 460 000 - Turcijā, 169 000 - Irākā, bet 111 000 - Ēģiptē.
ANO brīdinājusi, ka Sīrijas kaimiņvalstis nespēj tikt galā ar lielo bēgļu pieplūdumu, un aicinājusi starptautisko sabiedrību palīdzēt.
Otrdien Zviedrija paziņoja, ka piešķirs pastāvīgas uzturēšanās atļauju ikvienam sīriešu bēglim, kas lūgs tai patvērumu. Zviedrija kļuvusi par pirmo Eiropas Savienības valsti, kas izšķīrusies par šādu soli. Kā vēstīja The Local, valstī ieradušies jau ap 14,7 tūkstošiem sīriešu bēgļu.