Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Draud lielāki sodi nekā slepkavām

«Reaģēt vajag, bet samērīgi,» norāda krimināltiesību speciālists Andrejs Judins, kurš uzskata par neadekvātu paredzēto soda mēru pērnā gada 13.janvāra masu nekārtību dalībniekiem - zemākā likumā paredzētā robeža ir brīvības atņemšana uz astoņiem gadiem bez iespējām piemērot nosacītu sodu. Viens no krimināllietā apsūdzētajiem Ansis Ataols Bērziņš cer uz politiskās varas maiņu, līdz ar to arī attieksmes maiņu pret notikušo, savukārt tiesību speciālisti cer, ka politiķi nāks pie prāta un grozīs skarbo normu.

Pat PSRS tā nebija

Diena jau ziņojusi, kriminālprocess par masu nekārtībām pie Saeimas pērnā gada vasarā sākts pret četrdesmit sešām personām, kuras meta ar bruģakmeņiem Saeimas logos, pretojās policijas pūliņiem viņus savaldīt, izkāvās, izdemolēja alkohola veikalu un sadauzīja policijas auto. Apsūdzība pret vēl 18 personām tika atgriezta policijā papildu izmeklēšanai. Lieta apkopota 39 sējumos, un kopējais zaudējumu apmērs gada laikā pieaudzis aptuveni no sākotnējiem 70 tūkstošiem latu līdz vairāk nekā 185 tūkstošiem latu.

Krimināllikums par tik aktīvām darbībām paredz brīvības atņemšanu no astoņiem līdz piecpadsmit gadiem. Paredzētā soda mēra zemākais slieksnis, paredzams, tomēr izraisīs vēl daudz diskusiju, jo, kā izrādās, tik augsts tas nav nevienā Eiropas valstī. Vēl jo vairāk - pat drakoniskajā padomju Kriminālkodeksā līdzīgās nekārtībās iesaistītās personas sodīja, sākot ar pieciem gadiem ieslodzījumā. «Nedomāju, ka pārspīlēti stingrais soda mērs ir ļaunprātība, drīzāk gan politiķu attieksme pret masu nekārtībām kā ļoti smagu noziegumu,» komentē A.Judins. «Atbalstu, ka sankcijas augstākajai robežai vajadzētu būt brīvības atņemšanai uz 15 gadiem, taču zemākajai pavisam noteikti būtu jābūt nevis astoņiem gadiem, bet dažiem mēnešiem ar iespēju piemērot nosacītu sodu, kā arī atstāt tiesai iespēju piemērot arī naudas sodu vai piespiedu darbu.»

Ģenerālprokurors Jānis Maizītis, vērtējot konkrētās normas sankciju, ir atturīgs, taču arī atzīst: «Sodu politika Krimināllikuma sankciju ziņā nav pienācīgi izdiskutēta, un nav samērības starp sodiem par dažādiem noziedzīgiem nodarījumiem. Tajā pašā laikā prokuroram ir jārīkojas esošo likumu ietvaros.» Viņš arī uzskata, ka nav škēršļu mainīt likumus, veidojot samērīgu sodu politiku starp dažāda smaguma noziedzīgiem nodarījumiem, taču tas ir jautājums likumdevējiem.

Jāsāk labot

«Lai arī Saeimā neesam vēl diskutējuši par konkrētās normas atbildības samērīgumu, pieļauju, ka tas būs jādara. Iespējams, astoņi gadi cietumā par to, ka kāds ir paņēmis akmeni, metis to pa gaisu, bet cits viņu nofilmējis, nav īsti adekvāta,» norādīja Saeimas Juridiskās komisijas locekle Ilma Čepāne (PS). Arī viņas kolēģis minētajā komisijā Imants Valers (TP) piekrita, ka ir nepieciešams sākt sarunas Saeimā par nepieciešamajiem grozījumiem. «Ja tā būtu augstākā robeža vai arī nekārtību dalībnieku mērķis būtu graut pastāvošo valsts iekārtu, varbūt tad tas būtu adekvāti,» sacīja I.Valers. Viņš gan atzina, ka likuma grozījumu projektu izstrādāšana un virzīšana notiek samērā lēni, taču nenoliedza procesa sākšanas nepieciešamību.

Cer uz pielaidību

Viens no masu nekārtībās apsūdzētajiem Ansis Ataols Bērziņš Dienai atzīst, ka ir metis Saeimas logos ar akmeņiem. «Es piedalījos protesta akcijā. Taču nepiekrītu prokuratūras nodarījuma interpretācijai - es nepiedalījos masu nekārtībās. Tas bija mans individuālais lēmums - pacelt un iemest,» ir pārliecināts A.A.Bērziņš. Ņemot vērā lietā iesaistīto personu skaitu, kā arī jautājuma politisko, nevis kriminālo būtību, viņš pieļauj, ka tās izmeklēšana notiks pietiekami ilgi un, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, politiķi kļūs pielaidīgāki.

«Nedomāju, ka prokuratūra vai tiesa ir ieinteresēta rīkoties pretēji veselajam saprātam. Normas piemērošana pašreizējā redakcijā būtu vēl viena sociālā provokācija,» uzskata A.A.Bērziņš.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Pretrunas

Krimināllikuma
116. pants nosaka atbildību par slepkavību. Paredzētā soda mēra zemākais slieksnis ir pieci gadi, līdz ar to arī iespēja piemērot nosacītu sodu. Masu nekārtību dalībniekiem zemākais likumā paredzētais soda mērs - astoņi gadi bez iespējām piemērot nosacītu sodu, augstākais - piecpadsmit gadu.

Krimināllikuma
225.pants nosaka atbildību par iesaistīšanos masu nekārtībās. Normas pirmajā daļā par grautiņu organizēšanu paredzēta vieglāka atbildība nekā otrajā par piedalīšanos tajā. Citas Krimināllikuma normas nosaka vienādu atbildību par nozieguma organizēšanu un izpildīšanu, jo tiek vērtētas kopsakarībā ar Eiropas praksi - organizatoram piespriest bargāku sodu par izdarītāju

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?