Pat PSRS tā nebija
Kā Diena jau ziņojusi, kriminālprocess par masu nekārtībām pie Saeimas pērnā gada vasarā sākts pret četrdesmit sešām personām, kuras meta ar bruģakmeņiem Saeimas logos, pretojās policijas pūliņiem viņus savaldīt, izkāvās, izdemolēja alkohola veikalu un sadauzīja policijas auto. Apsūdzība pret vēl 18 personām tika atgriezta policijā papildu izmeklēšanai. Lieta apkopota 39 sējumos, un kopējais zaudējumu apmērs gada laikā pieaudzis aptuveni no sākotnējiem 70 tūkstošiem latu līdz vairāk nekā 185 tūkstošiem latu.
Krimināllikums par tik aktīvām darbībām paredz brīvības atņemšanu no astoņiem līdz piecpadsmit gadiem. Paredzētā soda mēra zemākais slieksnis, paredzams, tomēr izraisīs vēl daudz diskusiju, jo, kā izrādās, tik augsts tas nav nevienā Eiropas valstī. Vēl jo vairāk - pat drakoniskajā padomju Kriminālkodeksā līdzīgās nekārtībās iesaistītās personas sodīja, sākot ar pieciem gadiem ieslodzījumā. «Nedomāju, ka pārspīlēti stingrais soda mērs ir ļaunprātība, drīzāk gan politiķu attieksme pret masu nekārtībām kā ļoti smagu noziegumu,» komentē A.Judins. «Atbalstu, ka sankcijas augstākajai robežai vajadzētu būt brīvības atņemšanai uz 15 gadiem, taču zemākajai pavisam noteikti būtu jābūt nevis astoņiem gadiem, bet dažiem mēnešiem ar iespēju piemērot nosacītu sodu, kā arī atstāt tiesai iespēju piemērot arī naudas sodu vai piespiedu darbu.»
Ģenerālprokurors Jānis Maizītis, vērtējot konkrētās normas sankciju, ir atturīgs, taču arī atzīst: «Sodu politika Krimināllikuma sankciju ziņā nav pienācīgi izdiskutēta, un nav samērības starp sodiem par dažādiem noziedzīgiem nodarījumiem. Tajā pašā laikā prokuroram ir jārīkojas esošo likumu ietvaros.» Viņš arī uzskata, ka nav škēršļu mainīt likumus, veidojot samērīgu sodu politiku starp dažāda smaguma noziedzīgiem nodarījumiem, taču tas ir jautājums likumdevējiem.
Jāsāk labot
«Lai arī Saeimā neesam vēl diskutējuši par konkrētās normas atbildības samērīgumu, pieļauju, ka tas būs jādara. Iespējams, astoņi gadi cietumā par to, ka kāds ir paņēmis akmeni, metis to pa gaisu, bet cits viņu nofilmējis, nav īsti adekvāta,» norādīja Saeimas Juridiskās komisijas locekle Ilma Čepāne (PS). Arī viņas kolēģis minētajā komisijā Imants Valers (TP) piekrita, ka ir nepieciešams sākt sarunas Saeimā par nepieciešamajiem grozījumiem. «Ja tā būtu augstākā robeža vai arī nekārtību dalībnieku mērķis būtu graut pastāvošo valsts iekārtu, varbūt tad tas būtu adekvāti,» sacīja I.Valers. Viņš gan atzina, ka likuma grozījumu projektu izstrādāšana un virzīšana notiek samērā lēni, taču nenoliedza procesa sākšanas nepieciešamību.
Cer uz pielaidību
Viens no masu nekārtībās apsūdzētajiem Ansis Ataols Bērziņš Dienai atzīst, ka ir metis Saeimas logos ar akmeņiem. «Es piedalījos protesta akcijā. Taču nepiekrītu prokuratūras nodarījuma interpretācijai - es nepiedalījos masu nekārtībās. Tas bija mans individuālais lēmums - pacelt un iemest,» ir pārliecināts A.A.Bērziņš. Ņemot vērā lietā iesaistīto personu skaitu, kā arī jautājuma politisko, nevis kriminālo būtību, viņš pieļauj, ka tās izmeklēšana notiks pietiekami ilgi un, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, politiķi kļūs pielaidīgāki.
«Nedomāju, ka prokuratūra vai tiesa ir ieinteresēta rīkoties pretēji veselajam saprātam. Normas piemērošana pašreizējā redakcijā būtu vēl viena sociālā provokācija,» uzskata A.A.Bērziņš.