Grozījumus abos likumos Saeimas pavasara sesijas beigās jau skatīja Izglītības, zinātnes un kultūras komisija, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kura tos arī atbalstīja. Saeimas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Jānis Upenieks (Vienotība) Dienai sacīja, ka abu komisiju kopsēdē šīs likuma izmaiņas vēl varētu apspriest 8. jūlijā, kad sasaukta Saeimas ārkārtas sesija. Uz vaicāto, vai iniciatīva nav saistīta ar tehnisko sporta veidu sabiedrības iekšējām cīņām, J. Upenieks atbildēja, ka likumprojektu mērķis ir šīs attiecības sakārtot. Vairāki nelaimes gadījumi trasēs ir likuši noteikt stingrāku saskaņošanas procedūru, lai atzīto sporta federāciju noteikumus ievērotu ikvienu sacensību rīkotāji.
Katram savi noteikumi
Ar grozījumiem Sporta likumā, kā arī Publisko izklaides un svētku pasākumu drošības likumā Saeimā vērsās Latvijas Motosporta federācija (LaMSF), Latvijas Automobiļu federācija un Latvijas Ūdens motosporta federācija, kas ir atzītas tehnisko sporta veidu federācijas. Taču sporta sacensības var rīkot jebkura juridiska persona un ar to nodarbojas daudzas neatzītas federācijas. Tām nav pienākums saskaņot sacensību norisi ar Latvijā atzīto sporta federāciju un nodrošināt tās noteikumu ievērošanu. Likumā atzītajām federācijām ir tiesības vadīt un koordinēt darbību attiecīgajā sporta veidā, taču nav noteikts, kā tās varētu šīs tiesības izmantot, uzsvērts Saeimā nosūtītājā vēstulē, ar kuru Dienu iepazīstināja LaMSF ģenerālsekretārs Kaspars Kuļikovs. Ja privātās sporta sacensībās sportists, tiesnesis vai skatītājs gūst smagas traumas, to organizatoram neiestājas kriminālatbildība, jo sacensības ir rīkotas atbilstoši konkrētās biedrības noteikumiem, bet atzītajām federācijām nav iespējams ietekmēt šo sacensību rīkošanu. Saeimas deputātiem nosūtītajā informācijā ir minēti vairāki piemēri par negadījumiem šādās sacensībās.
Pērn Ilūkstes novada Pilskalnes trasē Celmji notika Ilūkstes Motokluba privāts pasākums - Baltijas Retro motokrosa čempionāts, kas nebija saskaņots ar LaMSF, kuras nolikums paredz, ka sportistiem ir jābūt licencētiem. Tas nozīmē, ka viņiem nepieciešams arī ārsta atzinums. Minētajā motokrosā varēja piedalīties arī bez licences, un tajā viens sportists veselības problēmu dēļ gājis bojā. Tajā pašā gadā treniņā, kas notika Saldus novada Ezeres attīrīšanas stacijas teritorijā esošajā mototrasē, sportists mira kritiena rezultātā, izlecot pa tramplīnu. Neoficiāla informācija liecinājusi, ka viņš bijis alkoholisko dzērienu iespaidā. LaMSF noteikumi liedz piedalīties sacensībās alkoholisko dzērienu iespaidā un nelicencētās trasēs. Šā gada maijā Saldū Silavotiņu trasē notika biedrības LAMA privātas sacensības, kurās dzīvību zaudēja iesācēju klases sportists. Šajā gadījumā ir norāde uz to, ka Silavotiņu trase bijusi pārāk sarežģīta un tādējādi nepiemērota amatieriem.
Atbildība organizatoram
Biedrība LAMA (Latvijas Alternatīvā motosporta asociācija) ir viena no tām, kuras rīkotajā pasākumā notika negadījums. Biedrība darbojas jau devīto gadu un šajā laikā noorganizējusi ap 500 pasākumu. Biedrības valdes loceklis Ainārs Vilciņš kategoriski iebilst pret minēto likumu atvēršanu, jo tad tajā varot sabalsot «daudzas nevajadzīgas lietas». Ja tāda iespēja būtu, savu viedokli viņš aizstāvētu arī Saeimas komisiju sēdē. LAMA rīkotajās sacensībās tiek ievēroti visi noteikumi, un tās ir saskaņotas ar pašvaldību, kā arī nodrošināta policijas un mediķu klātbūtne, gādāts par trases laistīšanu un citiem drošības pasākumiem. Negadījumi notiekot arī augsta līmeņa sacensībās, un tos varot izraisīt dažādi no organizatoriem neatkarīgi iemesli. Nereti nepieredzējuši sportisti, piemēram, pārvērtējot savas spējas. Uz vaicāto, ko LAMA darītu, ja šos likuma grozījumus pieņemtu, A. Vilciņa pirmā reakcija bija: «Tad mēs neorganizētu sacensības.» Viņaprāt, atsevišķu cilvēku varaskāre varot radīt bumeranga efektu un aizlieguma iespaidā sāks organizēt sacensības, par kurām vispār nebūs nekādas informācijas un kontroles.
Kad priekšlikumus izskatīja Saeimas komisijā, Ceļu satiksmes drošības direkcijas valdes loceklis Jānis Golubevs iebilda arī pret nepieciešamību pasākumus saskaņot ar pašvaldību, to uzskatot par lieku birokrātiju. Tādos pašos uzskatos ir Rīgas domes izpilddirektors Juris Radzēvičs, kura pārstāvētās pašvaldības teritorijā atrodas arī Biķernieku trase. «Katram saskaņojumam ir priekšmets un saturs, ko šajā gadījumā neredzu. Te saskatu iekšējās cīņas ar tiem, kas darbojas ārpus federācijām,» piebilda J. Radzēvičs. J. Upenieks atzina: «Saskaņojums neuzliktu pašvaldībai papildu pienākumus, atbildību uzņemtos federācijas, kas to deleģētu sacensību rīkotājiem.»