Juridiskās komisijas priekšsēdes vietniece Inese Lībiņa-Egnere (RP), kura ziņoja par likumā iesniegtajiem gandrīz simt priekšlikumiem, atgādināja, ka uz 3. lasījumu projekts ir gatavots kopš pērnā septembra, iesaistot plašu ekspertu loku, un šo var uzskatīt par vēsturisku dienu. Viņa izteica īpašu pateicību Pasaules Brīvo latviešu apvienībai. Grozījumi Pilsonības likumā stāsies spēkā šā gada oktobrī, līdz tam ir jāsagatavo Ministru kabineta noteikumi par to piemērošanas kārtību.
Tiesības reģistrēties par Latvijas pilsoņiem būs latviešiem un līviem, ja viņi apliecinās latviešu valodas prasmi, kā arī to, ka viņu priekšteči ir dzīvojuši Latvijā. Ceļš uz dubultpilsonību ir pavērts trimdiniekiem un viņu pēcnācējiem, kuri pēc 1940. gada 17. jūnija atstāja Latviju, bēgot no padomju vai Vācijas okupācijas režīma, un nepaguva atjaunot Latvijas pilsonību līdz 90. gadu vidum, kad bija noteikts reģistrācijas termiņš. Šīs tiesības var izmantot arī personas un viņu pēcnācēji, kuras PSRS okupācijas vara deportēja no Latvijas, norādīja I. Čaklais.
Latvijas pilsonību varēs saglabāt personas, kas ieguvušas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonību, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts pilsonību. Uz dubultpilsonību varēs pretendēt arī latvieši, kas ieguvuši otras valsts pilsonību valstīs, ar kurām Latvija noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu, kā arī Austrālijas, Brazīlijas un Jaunzēlandes tautieši. Bez jau minētajiem gadījumiem Latvijas un citas valsts pilsonību varēs saglabāt arī personas, kas būs saņēmušas īpašu valdības atļauju.
Ir valstis, kuras palikušas ārpus nosaukto loka, uz to debatēs norādīja Saskaņas centra deputāti. Ja šajā sarakstā ir Austrālija, Jaunzēlande un Brazīlija, Valērijs Agešins (SC) vēlējās noskaidrot, kāpēc tajā nav, piemēram, Krievijas, Baltkrievijas un Izraēlas. Atbalstot dubultpilsonības institūcijas izveidošanu, V. Agešinam un vēl vairākiem viņa kolēģiem bija iebildumi pret pilsoņu šķirošanu. I. Čaklais atgādināja, ka pants, kas nosaka trimdinieku tiesības iegūt dubultpilsonību, attiecas uz jebkuru valsti. Likums nostiprina trimdinieku īpašo statusu un piederību latviešu tautai, kas ir definēts 2. pantā. I. Čaklais atzina, ka ir izvēlēta «miksēta pieeja» un par netipisku piemēru var uzskatīt arī iespējas attiecināšanu uz NATO dalībvalstīm, ko var skaidrot ar to, ka Latvijai ar šīm valstīm ir kopīga drošības telpa. Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība) atgādināja, ka pilsonība ir saikne ar Latvijas valsti un nozīmē lojalitāti tai, kuru latvieši Austrālijā jo īpaši ir apliecinājuši - viņi lielā skaitā nobalsoja par Latvijas iestāšanos ES, kā arī pērn referendumā - par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.
Grozījumi arī nosaka kārtību, kā var atņemt Latvijas pilsonību, no tās atteikties un to atjaunot. Ir arī paredzēta iespēja par Latvijas pilsoņiem reģistrēties nepilsoņu bērniem, kuri pēc 1991. gada 21. augusta ir dzimuši Latvijā. Līdz šim tas bija iespējams uz abu vecāku iesnieguma pamata, bet tagad bērna reģistrācijas brīdī būs nepieciešama viena vecāka izteiktā griba. No 15 līdz 18 gadiem bērns pats varēs izteikt vēlēšanos kļūt par Latvijas pilsoni, bet pēc tam tas būs iespējams naturalizācijas kārtībā.