Garkalnes novada Baltezera ciema iedzīvotāji nobažījušies par turpmāko pieeju ezeram un stāsta par trim īpašumiem krastā, kuros, viņu ieskatā, tiek pārkāpti būvniecības ierobežojumi, ar kuriem paredzēts aizsargāt palos vai plūdos applūstošos upju un ezeru krastus. Īpašumos tiek plānota vai jau sākta būvniecība. «Mēs šeit esam uzauguši - un kāpēc nevaram izmantot? Ja būtu sakarīgi cilvēki, kas teiktu: «Mums šeit ir zeme, mēs jums atstāsim tauvas joslu un pieeju ezeram», varētu būt sakarīgs dialogs,» saka ciema iedzīvotājs Jānis Kozlovskis.
Ielikti pamati
Ap vienu no īpašumiem - Dzelmēm - aplikts žogs ar plēvi, cauri kuram īsti nevar saskatīt, kas notiek teritorijā. Baltezera iedzīvotājs Aksels Rubulis stāsta, ka tur sākta būvniecība, tomēr vēlāk pēc iedzīvotāju sarosīšanās tā esot apstājusies. Garkalnes novada būvvaldē skaidro, ka Dzelmēs, līdzīgi kā pārējos divos īpašumos, applūstošās teritorijas līnija sasniedz tikai daļu īpašuma un tajā būvniecības iespējas tik tiešām ir stipri ierobežotas. Tomēr pārējā īpašumu daļa, uz kuru neattiecas aplūstošo teritoriju ierobežojumi, ir izmantojama būvniecībai - tur izdota būvatļauja dzīvojamās mājas un saimniecības ēkas celtniecībai. Tajā pašā laikā ne tikai iedzīvotāji novērojuši, bet arī pašvaldība konstatējusi, ka Dzelmēs būvniecība notiek arī ārpus atļautās zonas, proti, applūstošajā teritorijā. «Sākot būvniecību, būvnieks, nezin kā viņam gadījās, nokļūdījās un savu saimniecības ēku uzbūvēja aiz šīs līnijas,» rādot applūstošās teritorijas joslu, stāsta būvvaldes vadītājs Jāni Dambis. Īpašumā jau ielikti celtnes pamati, taču tie, visticamāk, būs jādemontē, atzīst būvvaldē, tiek gan piebilsts, ka Aizsargjoslu likumā esot daudz «caurumu».
Papildus tam būvniecība šajā īpašumā organizēta tā, ka teritorijā nobērta zeme un izlīdzināta, tādējādi izveidojot paaugstinājumu, kas applūstošajās teritorijās nav pieļaujams, skaidro pašvaldībā. Vaicāts par pašvaldības rīcību šajā gadījumā, J. Dambis atbild, ka īpašniekiem nebūs iespējama objekta nodošana ekspluatācijā, ja teritorija netiks sakārtota atbilstoši Aizsargjoslu likumam. Kā Dzelmju īpašnieku pašvaldībā minēja SIA Juridiskais birojs Kļaviņš & Kļaviņa, tomēr nedēļas laikā Dienai neizdevās saņemt atbildes no uzņēmuma valdes locekļa Roberta Kļaviņa.
Gadiem krāti atkritumi
Blakus Dzelmēm atrodas gruntsgabals ar nosaukumu Zvaigznīši, arī tur applūstošā teritorija sniedzas lielā daļā zemes. Ezera krastā sastaptā ciema iedzīvotāja pauž neizpratni par ieceri izcirst zemes gabalā augošos kokus. Savukārt pašvaldībā pamato: «50 gadu laikā, kopš ciems ir radies, iedzīvotāji šeit ir bēruši savus gružus, un teritorija ir piegružota. Piegružojums ir tik tālu, ka mēs to varam klasificēt kā piesārņojumu, ko vajadzētu attīrīt. Tas nozīmētu piesārņotās zemes virskārtas nomaiņu pret nepiesārņotu grunti.» Tādējādi tiks izcirsti arī koki, tomēr pašvaldība vēl neesot izdomājusi, ko šajā gadījumā darīt.
Vides valsts dienesta (VVD) Lielrīgas pārvaldē apstiprina, ka Zvaigznīšos konstatēta ilgā laika periodā izveidojusies nelikumīga atkritumu izgāztuve, kas būtu jāsakopj. Tajā esot būvgruži un sadzīves tehnika, arī vannas un podi. VVD jau veikts ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums, un pašlaik tiekot gaidīts Vides pārraudzības valsts biroja lēmums. Kā stāsta Andris Roziņš, Zvaigznīšu īpašnieka pārstāvis, pirms gada, iegādājoties zemi, īpašnieks neesot zinājis, ka tā ir piesārņota. Pašlaik pret īpašnieku esot sākta administratīvā lieta, kaut gan atkritumi zemes gabalā bijuši jau 50 gadu.
Lai gan iedzīvotāju pārstāvis A. Rubulis apstiprina, ka teritoriju vairāku gadu desmitu laikā ir piegružojuši ciemnieki, tomēr viņš neslēpj bažas par attīrīšanas izmantošanu savtīgiem īpašnieka mērķiem. Nomainot grunts virskārtu, varētu tikt veidots uzbērums, kas ļaus nobīdīt applūstošās teritorijas robežu tuvāk ezera krastam, pieļauj A. Rubulis. A. Roziņš gan noliedz, ka īpašnieks būtu iecerējis rīkoties šādā veidā.
Tieši piesārņojuma novākšana trešajā īpašumā - Piekrastes ielā 10/12 - ļāva paaugstināt zemes augstuma atzīmi. J. Dambis skaidro: «Īpašnieks piesārņojumu novāca, bet tajā laikā viņš nebija transformējis meža zemi un iznīcināja piesārņoto meža zemsedzi. Piesārņotās grunts vietā viņš ieveda jaunu. Bet, to darot, tās augstuma atzīmes nedaudz paaugstinājās. Viņš uzreiz atstādīja atpakaļ mežu. Mežiniekiem iebilžu pret to nebija. Līdz ar to applūstošās teritorijas līnija pavirzījās uz priekšu.» Šajā teritorijā īpašniekam radās iespēja projektēt laivu māju un laivu piestātni pie ezera, ko pašvaldībā dēvē par laipu. Laivu piestātne ir starp tiem nedaudzajiem izņēmumiem likumā, kuri var atrasties applūstošajās teritorijās.
Paši lemj, paši kontrolē
«Satversmes tiesa (ST) pateikusi, ka applūstošajās teritorijās būvniecība nav galvenais, arī tad, ja tā ir uzbērta,» skaidro Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība). Viņa norāda uz 2007. gada ST spriedumu, ar kuru Garkalnes teritorijas plānojuma daļa, kas paredz Lielā Baltezera applūstošās teritorijas apbūvi, atzīta par neatbilstošu Satversmei. Pašlaik Garkalnē top jauna teritorijas plānojuma pirmā redakcija, kuru pašvaldība rudenī plāno nodot sabiedriskai apspriešanai. Vaicāta, kā problēmas risināšanā var iesaistīties Saeima, I. Čepāne norāda, ka šajā gadījumā nav vainojams likums, bet gan tā piemērošana. «Visatļautība turpinās. Pašvaldībai nav vēlēšanās panākt līdzsvaru starp īpašnieku un sabiedrības interesēm,» atzīmē deputāte.
Baltezera iedzīvotāju sūdzība tikusi skatīta trijās sēdēs Saeimas Pieprasījumu komisijā, kuras vadītājs un bijušais Jūrmalas mērs Romualds Ražuks atzīmē, ka šāda veida vēstules nemitīgi saņem no jūrmalniekiem. Kā problēmas sakni viņš redz pašvaldības, kuras apvieno gan lēmumu pieņemšanas, gan būvinspekcijas funkcijas. Deputāts norāda, ka nav obligāti jāatjauno Valsts būvinspekcija, tomēr būvniecības uzraudzības funkcija būtu deleģējama valstij, lai inspektori tiktu nošķirti no pašvaldību domēm. Komisija rosināja Garkalnes deputātus izvērtēt būvatļaujas Piekrastes ielā 10/12 atbilstību Satversmei un ņemt vērā ST nolēmumus par applūstošajām teritorijām.