Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Andris Ozols uzskata, ka svētkos tiek investēts vairāk līdzekļu, nekā atpelnīts, tomēr ar šiem svētkiem mūsu valsts piesaista biznesā ieinteresētos: «Potenciālajiem investoriem mēs parādām, ka esam valsts, kas spēj solidarizēt ārkārtīgi lielas ļaužu masas. Tas investoriem liek domāt, ka spējam demonstrēt izcilību arī citās jomās.»
Ne tikai dalībnieki jau labu laiku gatavojas svētkiem, sava veida priekšnesumu gatavo arī teju katrs svētku organizēšanā iesaistītais uzņēmums.
Diena svētku noskaņu mana arī Tautas tērpu centrā Senā klēts. Nelielās telpas ir pārpildītas ar apskatei pārdomāti izliektiem tautas tērpiem un to elementiem. Garās vilnas zeķes sakārtotas virtenē, katra ar savu rakstu, savu etnogrāfisko vēsturi. Blakus novietoti trīs manekeni, kas apģērbti kā īstas latviešu tautumeitas, - dārgo villaiņu darināšana prasījusi milzu darbu un pacietību. Senajā klētī šūšana gan nenotiek, svētku tērpus gatavo piecas šuvējas katra teju citā Latvijas malā.
Gatavoties sāka pirms gada
Senās klēts šuvējas tērpus Dziesmu un deju svētkiem nešuj masveidā. Viņām tērpus pasūta tie kolektīvi, kas tos izvēlas ļoti rūpīgi un vēlas redzēt īpaši sarežģītas rakstu zīmes.
«Mums pašiem tas ir liels izaicinājums, šādi pasūtījumi reti kad atkārtojas, jo etnogrāfijā ir ļoti liela dažādība,» Dienai atklāj Senās klēts vadītāja Inga Jākobsone. Lai sagatavotos svētkiem, darbi sākušies jau teju pirms gada. Precīzu pasūtījumu skaitu tieši Dziesmu un deju svētkiem nosaukt esot grūti, tikai īpašā uzskaites grāmatā ailītē pie nodošanas termiņa ir pierakstīts «nodot līdz Dziesmu svētkiem».
I. Jākobsone atklāj, ka ļoti interesants un sarežģīts pasūtījums bijis no Gulbenes puses, arī no Baldones. Tagad centra šuvējas gatavo kāda Daugavpils kolektīva tērpus. «Es ticu, ka visām tērpos iestrādātajām rakstu zīmēm ir nozīme, jo senāk cilvēki maz ko darīja tāpat vien. Tomēr mēs nedomājam par to, vai šis simbols pasargā, vai tas nes laimi un veiksmi, mūsu mērķis ir koncentrēties uz to, lai tērps būtu izšūts etnogrāfiski pareizi. Tas, ko es varu apgalvot, - cilvēks, kurš darina šādu tērpu, ir harmoniska personība, jo ko tādu izšūt tā vienkārši nevar. Tas miers un pacietība, kas ir meistarā, pēc tam ļoti labi ir redzami tērpos,» klāsta I. Jākobsone.
Bizness ēdinātājiem
Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs prognozē, ka vislielāko ietekmi uz biznesu svētkos izjutīs tieši ēdināšanas iestādes: «Rīgā sabrauks tūkstošiem cilvēku, protams, viņi visi gribēs ēst, tāpēc lielāko pieprasījumu izjutīs tie, kas nodarbosies ar ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanu Dziesmu un deju svētku pasākumu vietās, bet, visticamāk, liels pieprasījums būs arī tuvējos pārtikas veikalos.»
Šajos svētkos tiesības ēdināt cilvēkus svētku pasākumu norises vietās ieguvuši deviņi uzņēmumi, tikpat arī saņēmuši atļauju nodarboties ar mazumtirdzniecību Mežaparka estrādes kompleksā un Daugavas stadionā.
SIA Wanda sniegs gan mazumtirdzniecības, gan ēdināšanas pakalpojumus vairākās tirdzniecības vietās. Uzņēmuma vadītājs Valērijs Sergejevs ar lepnumu Dienai klāsta ieceres, tiesa, piebilst, ka praktiskie sagatavošanās darbi vēl nav sākti, jo jānokārto ar papīriem saistītās lietas. Teritorija būšot sadalīta četros sektoros, un katrs sektors tikšot izdekorēts atbilstoši katram novadam raksturīgajām tradīcijām. Wanda katra novada sektorā iekļaus tradicionālos ēdienus. «Kurzemes novada sektorā būs zivis, asinsdesa, arī sklandrauši, Latgales novadā - putras, murcovka, olu tortes, Zemgalē varēs ēst karašas un skābputru, Vidzemes sektorā būs plāceņi un kaņepju sviests,» stāsta V. Sergejevs un atklāj arī kādu noslēpumu: «Papildus vienreiz lietojamiem traukiem mēs izmantosim traukus, kas izgatavoti no maizes. No tiem varēs ēst, piemēram, auksto zupu, salātus un zirņus.»
V. Sergejevs arī atklāj, ka par vienu lielo tirdzniecības vietu nāksies maksāt 2600 latu, par mazo - 550 latu. Tā kā iegūta atļauja strādāt vairākās vietās, summa, no kuras jāšķiras, būs paprāva. «Tas nenozīmē, ka cenas būs augstas,» sola uzņēmējs.
Ienākumus svētku laikā cer gūt ne tikai ēdinātāji, bet arī suvenīru tirgotāji. Šūšanas un dizaina ražotne Latvijas tekstils nebija pieteikusies konkursos par tirdzniecību svētku norises vietās, toties uzņēmums savam veikalam Rīgā, K. Barona ielā, centīsies piesaistīt uzmanību ar dažādiem pasākumiem. «Iespējams, tirdzniecību izvērsīsim arī ārpus mūsu telpām, bet tas vēl nav izlemts. Plānojam pielāgot arī produkcijas klāstu, piemēram, ir doma par maisiņiem un mugursomām, uz kurām būs uzraksts «Dziedātājs» vai «Dejotājs». Ir arī ideja par mobilo telefonu un iPhone maciņiem no lina ar dažādām tautiskām zīmēm,» stāsta uzņēmuma pārstāvis Oskars Polmanis.
Tūristu skaits nepieaugs
Liels ārvalstu viesu pieplūdums svētku dēļ netiek prognozēts. Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes locekle Vita Jermoloviča norāda, ka šie svētki vairāk paredzēti Latvijas iedzīvotājiem, bet tūristiem, kuri vēlētos apmeklēt svētku koncertus, nereti biļešu uz tiem nepietiek. «Ir labi, ka šogad svētku organizatori rūpēsies, lai īpašo atmosfēru varētu izbaudīt daudzviet pilsētā, un uz lielajiem ekrāniem tiešraidē demonstrēs koncertus. Tiešu ietekmi uz viesnīcu noslogojumu gan Dziesmu svētki neatstāj, taču šajā laikā Rīgā ir visaktīvākā tūrisma sezona un pilsētā tāpat ir liels skaits viesu,» stāsta V. Jermoloviča.
Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš prognozē līdzīgu ainu: «Ārvalstu viesu īpatsvars šo svētku laikā nav tik pamanāms kā, piemēram, Jaunā viļņa laikā, turklāt tūristi no Krievijas biežāk izmanto viesnīcu piedāvātos pakalpojumus.» To apstiprina arī Mežaparkā esošās viesnīcas Ķeizarmežs pārstāve Renāte Šauberga: «Visi viesnīcas numuriņi jau līdz rudenim ir aizņemti. Tiesa gan, tikai neliela daļa no klientiem ir Dziesmu svētku viesi, kuru pieteikšanās sākās jau pērnā gada rudenī.»
Inovāciju forums
Šie svētki, kā allaž, pulcēs daudzus ārvalstīs dzīvojošos latviešus. Tieši šī iemesla dēļ svētku laikā tiks organizēts arī Pasaules latviešu ekonomikas inovāciju forums. J. Endziņš atklāj, ka šajā forumā reģistrējušies dalībnieki aptuveni no 20 valstīm: «Tā ir milzīga iespēja, jo gan Latvijā, gan pasaulē ir ļoti daudz gaišu galvu. Ir pareizi šo laiku, kad visi sabrauc kopā, izmantot, lai apkopotu pasaules pieredzi un labākās idejas.»