Šā gada Dzintaru koncertzāles repertuārā ir 62 pasākumi, tostarp četri Krievijas TV kompāniju rīkoti festivāli: Jaunais vilnis, Jūrmala, Dziedošais Kivins un Comedy Club. Līdztekus ir arī MicRec organizētais festivāls Latvijas pērles, Ineses Galantes fonda rīkotais Summertime un Hermaņa Brauna fonda festivāls Artissimo. Pēdējos divos piedalās slaveni klasiskās un džeza mūzikas izpildītāji no visas pasaules. Ja runā par individuāliem koncertiem, seši ir atvēlēti latviešu mūziķiem, 13 - Krievijas popmūzikas izpildītājiem.
Jūrmalas pašvaldībai piederošās SIA Dzintaru koncertzāle valdes priekšsēdētājs Guntars Ķirsis Dienai uzsver, ka koncertzāle pati repertuārpolitiku neveido. «Šajā sezonā ir tikai divi mūsu rīkotie koncerti, no kuriem viens ir atklāšanas koncerts. Pārējos pasākumus veido producentu kompānijas, kurām mēs koncertzāli izīrējam.» G. Ķirsis arī norāda, ka neesot nekādas īpašas politikas, kam zāli izīrēt un kam ne. «Ja producentu kompānijas piedāvāto pasākumu saturs atbilst Latvijas Republikas likumiem, nav pamata atteikt telpu izīrēšanu.» Amatpersona neielaižas garos skaidrojumos par telpu nomas atlaižu politiku tādiem pasākumiem kā Jaunais vilnis, vien norāda, ka visi Krievijas TV rīkotie pasākumi ir ekonomiski izdevīgi, «ja ne pašai koncertzālei, tad Jūrmalas pilsētai un visai Latvijas ekonomikai kopumā».
Jāpiebilst, ka uz festivālu Summertime dārgākās biļetes maksā 100 eiro, bet, piemēram, uz Comedy Club TV ieraksta koncertu biļetes cena svārstās no 30 līdz 3000 eiro. Savukārt no individuāliem izpildītājiem visdārgākais ir krievu popdziedonis Stass Mihailovs, uz kura koncertu biļetes maksā no 40 līdz 2000 eiro.
Bijusī Jūrmalas domes Kultūras komitejas priekšsēdētāja un pašreizējā Saeimas deputāte Gunta Liepiņa (Nacionālā apvienība) Dienai gan stāsta, ka Dzintaru koncertzāles vadības galvenais uzdevums būtu producentu kompāniju meklēšana, nevis «ņemt visus, kas nāk un maksā. Domāju, ka austrumu tirgus nav vienīgais naudas avots. Ir jāmeklē producentu kompānijas arī no Ziemeļeiropas, kas būtu gatavas piedāvāt pasākumus vai pat festivālus. Tādējādi būtu iespējams piesaistīt tūristus arī no tuvējām Skandināvijas valstīm. Braukt pa ierastajām sliedēm un strādāt tikai ar līdzšinējiem producentiem, kas orientējas uz austrumu tirgu, ir vieglākais ceļš. Bet ne jau tāpēc tika nomainīta Dzintaru koncertzāles vadība,» skaidro G. Liepiņa.
Ienākošā tūrisma aģentūrā Kandagar Dienai stāsta, ka ir diezgan daudz atpūtnieku, kas piedāvātos koncertus patērē ne tikai kā papildinājumu savām brīvdienām, bet gluži otrādi - tiem pieskaņo savu atpūtu.
Savukārt Tūrisma attīstības valsts aģentūras pārstāve Anita Priedīte Dienai pauž savu viedokli, ka jebkuram pasākumam ir savi pircēji. «Nedomāju, ka Dzintaru koncertzāles repertuāra izmaiņu gadījumā tūristu plūsma mazinātos. Taču tā būtu cita auditorija. Jautājums ir par naudas daudzumu, kuru konkrētie tūristi atstāj mūsu valstī.»