Šie ir daži no tuvākajos 20 gados sasniedzamajiem mērķiem, kas izvirzīti pagājušajā nedēļā Saeimā bez debatēm apstiprinātajā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2030.gadam. Simt lapaspušu apjomīgais dokuments, kuru dažādi eksperti asociētā profesora Roberta Ķīļa vadībā izstrādāja vairāk nekā divus gadus, ir galvenais valsts ilgtermiņa attīstības plānošanas dokuments līdz 2030. gadam. Lai tajā izvirzītie mērķi nepaliktu tikai uz papīra, sekos virkne citu soļu, arī budžetu sasaistot ar mērķiem.
Plaukstoša valsts
Stratēģijas virsmērķis ir panākt, lai Latvija 2030. gadā būtu plaukstoša aktīvu un atbildīgu pilsoņu valsts, kurā ikviens var justies drošs, piederīgs un var īstenot savus mērķus. Dokumentā izvirzītas septiņas prioritātes, un katra no tām ietver vairākus galvenos attīstības virzienus un sasniedzamos mērķus. To sasniegšanai dokumentā noteikti virzieni kultūras telpas, cilvēkkapitāla, izglītības, inovatīvas un ekoefektīvas ekonomikas attīstībā. Arī darāmais inovatīvas pārvaldības un sabiedrības līdzdalības veicināšanā u. c. Piemēram, sadaļā par cilvēkkapitālu viens no virzieniem ir veicināt no valsts aizbraukušo latviešu atgriešanos dzimtenē, izstrādājot atbalsta programmu un iegrožojot imigrāciju. Izglītības sadaļā līdz ar obligātās vidējās izglītības ieviešanu no 2020. gada jāizstrādā mazo lauku pamatskolu saglabāšanas programma, jau no agrīna vecuma bērnos jāattīsta radoša domāšana u. c. Enerģētiskās drošības stiprināšanā uzsvērta atjaunojamo energoresursu nozīme - biomasas (koksnes) izmantošana siltumenerģijas, kā arī elektroenerģijas ražošanā. Kā perspektīva minēta saules enerģijas izmantošana ne tikai ūdens sildīšanai, bet arī elektrības ieguvei mājsaimniecībās.
Sasaistīs ar budžetu
Stratēģija ir vispārīgs dokuments, kurā definēti mērķi un virzieni līdz 2030. gadam. Tas, kā šie mērķi tiks sasniegti un uzraudzīti, tiks noteikts citos normatīvos, Dienai sacīja Saeimas Nacionālā attīstības plāna (NAP) īstenošanas uzraudzības apakškomisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (TP). Saeima līdz ar stratēģijas apstiprināšanu uzdeva valdībai izstrādāt NAP 2014.-2020. gadam, kas jau pateiks konkrētus darbus vidējā termiņā. Valdībai līdz 2011. gada maijam jāizstrādā rīcības plāns, nosakot, kā uzdotais tiks īstenots un uzraudzīts, deleģējot atbildīgās institūcijas un veicamos pasākumus. Šis dokuments, pēc M. Kučinska sacītā, ir būtisks, jo pašreiz spēkā esošais NAP 2007.-2013. gadam neīstenots nogūlis plauktā tieši šāda rīcības plāna trūkuma dēļ. Otrs iemesls tam ir, ka NAP nav sasaistīts ar budžetu. Tāpēc Saeimā jau strādā, lai budžets tiktu pakārtots stratēģijā noteiktajām prioritātēm, nevis resoriskām interesēm vai prioritātes budžetam, teica M. Kučinskis un norādīja, ka šo ideju aktīvi cenšas iedzīvināt arī valsts kontroliere Inguna Sudraba. Vēl ir doma izveidot Saeimā komisiju, kas uzraudzītu plānotā izpildi. Tai būtu lielāks mandāts un rīcības brīvība nekā apakškomisijai, kura uzrauga pašreizējā NAP izpildi, noteica M. Kučinskis.