Studiju sākumā ar kursabiedriem tā kā kautrējušies sarunās nosaukt savu izvēlēto specialitāti, savukārt tagad Aigai ir pilnīgi skaidrs, ka darbs bibliotēkā XXI gadsimtā ir viena no dinamiskākajām un mūsdienīgākajām nodarbēm. Darba diena Latvijas Medicīnas bibliotēkā paiet ļoti strauji, Aiga atzīst.
Atrada, kur iederēties
Studiju izvēle pēc vidusskolas Aigai sagādājusi kārtīgas galvassāpes. «Laikam ar daudziem skolēniem tā notiek - jūties tā, ka nekur īsti nepiederi,» Aiga saka. Mērķējusi uz kultūrsociologiem Latvijas Kultūras akadēmijā, sociologiem un angļu filologiem LU, bibliotēkzinātne bijusi kā pēdējais variants. Tomēr iegūtā budžeta vieta lika izšķirties tieši par šo studiju programmu. «Atceros, iestājpārbaudījumu dienā man bija ļoti pozitīva sajūta,» Aiga smaidot stāsta.
Labā priekšnojauta nepievīla. Studijas bija interesantas, Erasmus ietvaros Aiga pusgadu pastudēja arī Lafboro universitātē Lielbritānijā. Ieguvumu bija daudz - valoda, citas vides pieredze, tas arī bijis vienīgais laiks, kad Aiga dzīvojusi kopmītnēs, turklāt kopā ar dažādu valstu studentiem. Pārsteidzošā kārtā mācības Lielbritānijā ne ar ko neatšķīrās no bibliotēkzinātnes studijām Latvijā. «Man pat likās, ka mūsu studenti ir daudz labāki prezentēšanas, uzstāšanās ziņā. Tur man bija mute vaļā, ka grupu darbā sagatavoto materiālu no prezentācijas lasīja pasniedzējs, nevis paši studenti,» Aiga klāsta iespaidus, taču Latvijas pasniedzējiem iesaka no Lielbritānijas kolēģiem pārņemt stingrās prasības par studentu rakstudarbu apjoma ievērošanu - tad studenti būs disciplinēti «neliet ūdeni».
Māca mediķus
Lielbritānijā Aiga pastrādāja praksi bibliotēkā, kur pārliecinājās, ka angļu precizitāte un darbalaika plānošana darbadienu padara daudzveidīgu, savukārt sūdzības par līdzekļu trūkumu ir ļoti relatīva lieta. Par spīti it kā trūkstošajām finansēm, bibliotēka varēja atļauties nolīgt firmu, kas iekārtoja telpas, iepriekš veicot pētījumu.
Latvijā Aiga stažējās laikraksta Diena bibliotēkā, pastrādāja Salaspils novada bibliotēkā, gadu sabija LU Sociālo zinātņu fakultātes bibliotēkā, līdz nokļuva tagadējā darbavietā - Latvijas Medicīnas bibliotēkā, kur viņai izdevies izaugt no vecākās bibliogrāfes līdz Elektronisko resursu administrēšanas un izmantošanas nodaļas vadītājas amatam. Tas pārsvarā ir darbs ar datoru, un grāmatas Aiga savā ikdienā redz pavisam maz.
Bibliotēku apmeklē mediķi, medicīnas studenti, tāpēc, meklējot risinājumu viņu specifiskajiem lūgumiem, ir ko turēt. «Tas nozīmē iziet uz sarunu ar šo ārstu vai medmāsu un izdabūt no viņa laukā, par ko tieši mēs runājam. Jāpasēž, pašai jāsa-prot,» Aiga raksturo. Darba dinamika viņai patīk, lai gan dažkārt trūkst laika. Prieku sniedz arī novērtējums. Nesenajā Ārstu kongresā daudzi mediķi teikuši paldies par bibliotēkas darbu. «Mācot ārstus strādāt ar e-resursiem, pastarpināti uzlabojam arī visu veselības aprūpes kvalitāti,» Aiga smaida. Mācībām bagāta būs visa vasara, jo bibliotēka iesaistījusies lielā ES finansētā projektā. Sagatavoti mācību materiāli tieši medicīnas informācijas meklēšanā e-resursos (starp citu - pirmie latviešu valodā), un no jūlija vidus Aiga ar kolēģiem braukās pa reģioniem un vadīs bezmaksas seminārus ārstiem par elektronisko datubāzu izmantošanu.
Punkts nav pielikts
Jaunais projekts būs arī sevis pārbaude, lai saprastu, vai attīstīt akadēmisko karjeru, Aiga ieminas. «Šobrīd vēl grūti izlemt, vai tas ir tas, ko vēlos.» Licies, ka līdz ar maģistra grāda iegūšanu būs sajūta, ka pielikts kārtīgs punkts, taču pasniedzēju mudinājumi turpināt studijas arī doktorantūrā nu likuši aizdomāties. Aiga piedalījusies konferencēs un semināros, arī ārzemēs, maģistra darba rakstīšana parāvusi vaļā pētnieka garu. Aiga izvēlējās tēmu par elektroniskajām grāmatām Latvijā un konstatēja, ka to internetā ir vairāk, nekā viņa cerēja atrast. Visbagātīgākais krājums ir Letonika.lv piedāvātais latviešu literatūras zelta fonds. Lai gan e-grāmatas paver ērtākas informācijas meklēšanas iespējas, cilvēkiem tās lasīt tomēr ir patīkamāk izdrukātā veidā, un īstu, rokā paņemamu grāmatu tās varētu izkonkurēt tikai tā saucamajai Google paaudzei, Aiga uzskata. «Man pašai gribas šad tad atslēgties no tehnoloģijām. Tad paņemu drukāto grāmatu, aizeju pļavā un lasu,» Aiga smaida. Maģistra darba tēmas un ikdienas pienākumu dēļ kolēģi bibliotēkā viņu gan iesaukuši par E-Aigu.