Jo pieejamāka kļuva interneta e-bibliotēka (www.e-biblioteka.lv), jo asākas kļuva nesaskaņas starp bibliotēku un atsevišķiem grāmatu izdevējiem un autoriem par e-bibliotēkas darbību un tiesībām bez autoru piekrišanas reproducēt autoru darbus un padarīt tos digitālā veidā pieejamus e-bibliotēkā. Izdevniecības apgalvo, ka bibliotēkas ir tiesīgas veikt darbu reproducēšanu bez autora piekrišanas tikai saskaņā ar Autortiesību likuma 23. panta pirmo daļu. Tomēr šī norma attiecas uz darbu reproducēšanu to saglabāšanas nolūkos, kas ir tikai viena no bibliotēkas funkcijām - bibliotēkas funkcija ir arī padarīt darbus pieejamus sabiedrībai.
Ja pieņemtu par pareizu interpretāciju, ka bibliotēkas būtu tiesīgas veikt darbu reproducēšanu tikai saskaņā ar Autortiesību likuma 23. panta pirmo daļu, tad Latvijā vispār nav iespējama un ar likumu ir aizliegta bibliotēku krājumu digitalizācija, jo 23. panta pirmā daļa ļauj veikt grāmatu reproducēšanu tikai tad, ja 1) grāmata ir sabojāta vai kļuvusi nelietojama; 2) grāmatas kopiju nav iespējams iegūt citā pieņemamā veidā; 3) reproducēšana tiek atkārtota atsevišķos un savstarpēji nesaistītos gadījumos; 4) grāmata ir publicēta Latvijā; 5) grāmata nav pieejama komerciālā apritē. Tas nozīmē, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) veiktā digitalizācija ir nelikumīga un krimināli sodāma, izņemot, ja attiecībā uz katru digitalizēto grāmatu LNB var pierādīt visu piecu pazīmju pastāvēšanu. Atzīstot, ka Autortiesību likuma 23. panta pirmā daļa ir vienīgais pamats bibliotēkas tiesībām veikt darbu reproducēšanu, par noziedznieku būtu atzīstams katrs bibliotēkas apmeklētājs, kurš LNB vai jebkuras citas bibliotēkas telpās, samaksājot Ministru kabineta noteikumos noteikto maksu, nokopē vai ieskenē lappusi no grāmatas, kura nav sabojāta vai joprojām ir nopērkama grāmatnīcā.
E-bibliotēka savā darbībā balstās nevis uz Autortiesību likuma 23. panta pirmo daļu, bet uz Autortiesību likuma 19.1 pantu, izmantojot autoru darbus bez autoru piekrišanas publiskam patapinājumam, par to autoriem samaksājot taisnīgu likumā noteikto atlīdzību. Autortiesību likuma 23. panta pirmā daļa, uz kuru atsaucas atsevišķi izdevēji un autori, nav piemērojama e-bibliotēkas darbībai, jo 23. panta pirmā daļa attiecas uz gadījumiem, kad bibliotēkas darbus izmanto bez autora piekrišanas un nemaksājot autoram atlīdzību. Turpretim e-bibliotēka padara darbus pieejamus internetā cita tiesiskā režīma ietvaros - izmantojot darbus publiskam patapinājumam, t.i., bez autora piekrišanas, bet samaksājot viņam taisnīgu atlīdzību. Autortiesību likuma 19.1 pants skaidri nosaka, ka, izmantojot darbu publiskam patapinājumam, autortiesības nav uzskatāmas par pārkāptām.
E-bibliotēkas darbība atbilst Autortiesību likuma 1. panta 16. punktā ietvertajai publiskā patapinājuma definīcijai, jo e-bibliotēkas darbība, tāpat kā jebkuras citas bibliotēkas darbība, ir «darba oriģināla, izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izmantotāja darbība, ar kuras palīdzību autortiesību vai blakustiesību objekts ar sabiedrībai pieejamu iestāžu starpniecību uz ierobežotu laiku tiek padarīts pieejams neierobežotam personu lokam bez mērķa gūt tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu». E-bibliotēka ir bibliotēka šī jēdziena vispilnīgākajā izpausmē, jo, pretstatā noteiktās telpās izvietotai bibliotēkai, e-bibliotēka ir pieejama patiesi neierobežotam personu lokam, arī cilvēkiem, kuriem bibliotēka ir grūti sasniedzama, kuriem ir kustību traucējumi vai cita veida invaliditāte vai ierobežojumi.
E-bibliotēka ir tiesīga veikt reproducēšanu publiskā patapinājuma ietvaros, jo publiska patapināšana ietver vairāku darbību kopumu (ietverot arī reproducēšanu), kas vērsts uz darba pieejamības nodrošināšanu. To apstiprina arī Autortiesību likumā paredzētās bibliotēkas tiesības veikt ne tikai darba, bet arī darba kopijas publisku patapinājumu. Ja likumdevējs ir atļāvis kopijas kā reproducēšanas rezultāta patapināšanu, tad tas ir atļāvis arī pašu reproducēšanu.
Jāņem vērā, ka saskaņā ar Bibliotēkas likuma 15. panta pirmo daļu e-bibliotēkai ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums pret sabiedrību radīt iespēju bibliotēkas lietotājiem izmantot bibliotēkas pakalpojumus neatkarīgi no viņu dzimuma, vecuma, rases, tautības, fiziskā stāvokļa, dzīvesvietas un atrašanās vietas un citiem faktoriem, kā arī veidot atbilstošu bibliotēkas lietošanas aprīkojumu personām ar kustību un redzes traucējumiem. Bez darba reproducēšanas bibliotēkai nav iespējams pilnīgi izpildīt šo bibliotēkas funkciju un pienākumu. Nav pamatota atsauce uz Autortiesību likuma 22. pantu, saskaņā ar kuru e-bibliotēka reproducētos darbus būtu tiesīga padarīt pieejamus tikai redzes un dzirdes invalīdiem. Autortiesību likuma 22. pants attiecas uz gadījumiem, kad darbs tiek reproducēts bez autora piekrišanas un bez atlīdzības. Turpretim e-bibliotēka, kā norādīts iepriekš, autoriem maksā likumā noteikto taisnīgo atlīdzību, turklāt e-bibliotēkai ir pienākums savu digitalizēto krājumu radīt pieejamu visiem, jo bibliotēka nav tiesīga diskriminēt savus lietotājus.
E-bibliotēkai un bibliotēkām kopumā savā darbībā ir jāievēro gan sabiedrības intereses un Bibliotēku likumā noteiktie pienākumi, gan ar Autortiesību likumu aizsargātās autoru tiesības. Līdzsvars starp šīm tiesībām tiek panākts ar likumā paredzētās taisnīgās atlīdzības izmaksu. Tieši ar likumu noteiktās atlīdzības apmērs ir radījis domstarpības starp e-bibliotēku un atsevišķiem autoriem un izdevējiem. Lai arī e-bibliotēka par darbu publisko patapināšanu pagājušajā gadā autoriem izmaksās gandrīz tikpat lielu atlīdzību, cik visas valsts un pašvaldību bibliotēkas kopā, pašreizējā likumā noteiktā atlīdzības sistēma nav pietiekami detalizēta. Šo iemeslu dēļ e-bibliotēka vienojas ar autoriem par papildu atlīdzības izmaksu un aicina likumdevēju detalizēt atlīdzības apmēru par publisko patapināšanu digitālajā vidē, tādējādi novēršot pašreiz pastāvošos tiesiskos strīdus.