Efektīvs risinājums - pasīva ēka

Pasīvo ēku būvniecība pasaulē nav jaunums, un jau pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados Skandināvijā sāka izstrādāt šādu celtņu būves pamatprincipus un tika izveidoti pat valsts mēroga normatīvi. Zema enerģijas patēriņa ēku būvniecības prakse, piemēram, Zviedrijā ir aktuāla jau trīsdesmit gadu.

Šie principi tika uzlaboti un attīstīti Vācijā astoņdesmito gadu beigās, deviņdesmito gadu sākumā, un pieņemts uzskatīt, ka oficiāli Centrāleiropā pirmā pasīvā māja tika uzbūvēta tieši Vācijā 1991. gadā.
Pasīvo ēku būvniecības standarts balstīts uz pieciem pamatprincipiem - tai ir blīvas un no termiskajiem tiltiem brīvas konstrukcijas, nepārtraukts siltumizolācijas slānis, trīskāršs stiklojums un ventilācijas sistēma ar siltuma atgūšanu.
Latvijā viena no pirmajām pasīvajām mājām tapa 2010. gadā Ģipkā, arī šī projekta autors bija arhitektu biroja Krauklis Grende arhitekts un pasīvo māju idejas aizsācējs Latvijā Ervīns Krauklis.
2011. gada janvārī tika izsludināta pieteikšanās Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta projektam, kura mērķis bija oglekļa dioksīda emisiju samazināšana, veicot zema enerģijas patēriņa ēku būvniecību, kā arī esošu ēku rekonstrukciju vai vienkāršoto renovāciju. Tā ietvaros tika uzbūvētas un rekonstruētas vairākas ēkas Latvijā.