Aptauju svārstībām ir loģisks izskaidrojums, domā Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone: «Eiro vairs nav nākotnes jautājums, tā ir aktuāla lieta, par ko jādomā tagad, jāpārkonvertē uzkrājumi un jāmācās rēķināt izdevumus citā valūtā, tieši iedzīvotāju ikdienišķās rūpes attieksmi pret eiro, iespējams, padara īslaicīgi skeptiskāku.»
DNB ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš uzskata - ja galvenais iemesls sabiedrības nepatikai pret eiro ir bažas par cenu pieaugumu, tad eiro nākamgad noteikti kļūs populārāks, jo bažas par cenu kāpumu ir pārspīlētas. «Līdzšinējā eirozonas valstu pieredze rāda, ka eiro patīkamā ietekme vairāk izpaužas pirmajos gados, nevēlamās sekas nāk vēlāk,» teic P. Strautiņš.
Piemēram, Igaunijā 2010. gada oktobrī - neilgi pirms pievienošanās eirozonai -, atbalsts eiro samazinājās aptuveni par trim procentpunktiem, bet pēc pārejas uz jauno valūtu, kad iedzīvotāji pārliecinājās, ka dzīve turpinās ierastajā ritmā, atbalsts pieauga, skaidro Finanšu ministrijas pārstāve Ināra Rubene.
Cik maksā eiro
Eiro ieviešanas izmaksas tautsaimniecībai kopumā būs mazākas par 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), stāsta Latvijas Bankas (LB) pārstāvis Jānis Silakalns. 1% no IKP ir apmēram 160 miljoni latu, kas ir apmēram puse no summas, ko Latvijas iedzīvotāji pērn iztērēja aptiekās, vai arī puse no naudas, kas iztērēta apģērbu un apavu veikalos, skaidro ekonomists P. Strautiņš. «Mēs zinām arī, ka apmēram 1% no IKP gadā valsts tērē par aizsardzību. Vēl citādi rēķinot, tas ir ap 75 latiem uz vienu iedzīvotāju,» skaidro P. Strautiņš.
Valsts sektora izmaksas lēstas aptuveni 8,6 miljonu latu apmērā, izmaksas privātajā sektorā - aptuveni 115 miljoni latu. LB aprēķini liecina, ka eiro ieviešanas izmaksas valstij kopumā atmaksāsies jau pirmajā gadā.
Citu neseno eirozonas valstu pieredze apliecina, ka valūtas nomaiņas procesa dēļ cenas nav augušas vairāk kā par 0,2-0,3 procentpunktiem, kas vērtējams kā nebūtisks pieaugums, salīdzināms ar dārzeņu cenu kāpuma iespaidu sliktas ražas dēļ vai globālo naftas produktu cenu ietekmei uz inflāciju. Ir novērtēts, ka eiro skaidras naudas ieviešanas ietekme uz kopējo inflācijas līmeni Igaunijā bija 0,3, Slovākijā - 0,25 un Maltā - 0,2 procentpunktu robežās. Tātad, objektīvi vērtējot, šī ietekme kopumā ir minimāla, spriež J. Silakalns. Paredzams, ka arī Latvijā eiro ieviešana neatstās būtisku ietekmi uz cenām, pagaidām par to liecina arī Ekonomikas ministrijas pārraudzībā veiktais cenu monitorings.
L. Menģelsone atklāj - lai gan Latvijas uzņēmējiem eiro ieviešana sagādā rūpes - preču pārcenošana, kases aparātu, to programmu un grāmatvedības programmu pārprogrammēšana prasa papildu finanšu resursus -, kopumā uzņēmēji uz šo procesu skatās pozitīvi. «Eiro ieviešana sniegs pozitīvu grūdienu turpmākai uzņēmējdarbībai - attīstīsies investīciju sektors, kredītu procentu likmes kļūs pievilcīgākas, kā arī samazināsies valūtas konvertācijas izmaksas,» uzskata L. Menģelsone un prognozē, ka minēto iemeslu dēļ būs iespēja radīt jaunas darbvietas. Uzņēmēji eiro saista arī ar izaugsmes iespējām, kas var pozitīvi iespaidot visu Latvijas sabiedrību.
300 miljoni latu
Banku analītiķu prognozes liecina, ka privātpersonu noguldījumi bankās saistībā ar eiro ieviešanu pieaugs par 300 miljoniem latu.
P. Strautiņš teic, ka šāda naudas ieplūde bankās var notikt tāpēc, ka cilvēki saprot - naudas noguldīšana bankās ir vienkāršākais konvertācijas uz eiro veids, jo tā notiks automātiski.
Šīs aplēses balstītas uz novērojumiem Igaunijā, kur pirms pārejas uz eiro trijos mēnešos mājsaimniecību noguldījumi pieauga par aptuveni 160 miljoniem eiro jeb nedaudz vairāk par 4%, skaidro Nordea bankas Latvijā galvenais ekonomists Andris Strazds un uzsver: «Taču jāņem vērā divi aspekti - pirmkārt, 2010. gads vēl bija krīzes gads, un mājsaimniecībām bija mazāk brīvu naudas līdzekļu nekā šobrīd, arī «cūciņās» naudas noteikti bija mazāk, otrkārt, Igaunijā ir mazāks ēnu ekonomikas apjoms nekā Latvijā. Tas, kā arī mēroga atšķirība liek domāt, ka Latvijā redzēsim mājsaimniecību noguldījumu pieaugumu, kas būs ievērojami lielāks par 160 miljoniem eiro Igaunijā. Pieļauju, ka tas būs 300 miljoni latu.»