Katru dienu uzzinām par problēmām, ko dažādās Eiropas valstīs rada nelegālo migrantu plūsma. Ir gan reāli konflikti starp vietējiem un iebraucējiem, gan situācijas, kuras kvalificē kā nozieguma mēģinājumu, par ko kriminālatbildība nav paredzēta, gan arī stāsti par «viņi tā dīvaini uz mums skatās» gadījumiem. Atvērtajā informatīvajā telpā fakti sajaucas ar emocijām, un tas viss kopā provocē aizvien pieaugošu piesardzību, norobežošanos, arī naidu. Tāds kā pašsaglabāšanās instinkts mobilizē vietējos, un kā reakcija - arī iebraucēji jūtas nedrošāki jaunajā svešajā pasaulē, turas kopā, cits citu balstot, līdz ar to arī viņu iekļaušanās jaunās mītnes zemes sabiedrībā faktiski tiek uzlikta uz bremzēm.
Skaidrs, ka tā nedrīkst turpināties, būtu jārada jauni drošības un savstarpējās uzticēšanās veidošanas mehānismi, taču vispirms būtiski jāpiebremzē cilvēku nelegālās pārvietošanas uz Eiropu bizness, mazinot iespējas ekonomiskajiem migrantiem uzdoties par kara bēgļiem. Jo aicinājumi uz solidaritāti un humānismu var gūt atsaucību vien tad, ja katram skaidrs, ka palīdzības nepieciešamība nav apšaubāma.
Kā uz šī fona izskatās Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska publiski paustais atbalsts Vācijas finanšu ministra Volfganga Šeibles idejai par Eiropas Savienības degvielas nodokļa ieviešanu, lai finansētu masveida bēgļu uzņemšanu? Tikai un vienīgi kā ļoti skaidrs signāls ieceļotājiem: brauciet droši, te jūsu uzņemšanai garantēta liela nauda. Proti, ja šādu finansējumu paredz sekām, nevis cēloņiem, tas ir arī skaidrs apliecinājums, ka visas ilgstošās spriedelēšanas par bēgļu uzņemšanas kvotām, ārējās robežas stiprināšanu, cīņu pret cilvēku kontrabandu, ekonomisko migrantu atgriešanu utt. ir vien acu aizmālēšana vai vismaz publiska nodeva paralēli īstenotajai darbaspēka piesaistes politikai. Lai arī publiski nerimst satraukums, ka ieceļotāju vidū ir daudz jaunu, spēcīgu vīriešu, nevis ģimenes ar bērniem, viņu potenciālie darba devēji var apmierinājumā berzēt rokas - tieši tas, kas vajadzīgs.
Tas, ka Vācija lētā darbaspēka trūkumu tiecas risināt, piesaistot imigrantus no krietni nabadzīgākām valstīm, un būtu tikai ieguvēja, ja kāds uzņemtos vismaz daļēji segt ar to saistītās izmaksas, vēl daudzmaz saprotams. Nav skaidrs tikai, kāds pārējai Eiropas Savienībai no tā labums, kādēļ tai būtu jāuzņemas papildu maksājumu nasta! Par Dombrovski sen nav ilūziju, bet vai tiešām arī citiem Eiropas Komisijā un Eiropas Parlamentā cipari ilgtermiņā svarīgāki par cilvēkiem, tautām, kultūrām? Tad tā arī pasakiet!