Eiropai aplami priekšstati
ANO brīdina, ka migrantu problēma pasaulē kļūst arvien nekontrolējamāka un pērn sasniegts lielākais bēgļu daudzums pēdējos 15 gados. Proti, 2010. gada nogalē cilvēku skaits, kas atstājuši savu mītnes vietu tādu iemeslu kā vajāšanas, sadursmju, vardarbības vai dabas katastrofu dēļ, sasniedzis 43,7 miljonus. No tiem vairāk nekā puse ir bērni. Taču šajos datos nav iekļauti tūkstoši, kas šogad pametuši un turpina pamest sacelšanās pārņemtās arābu zemes.
«Eiropā valda priekšstats, ka industriālās valstis tiek pārplūdinātas ar bēgļiem,» ANO Bēgļu lietu aģentūras (UNHCR) pārstāvi Manu Nībergu citējis The Guardian. Taču UNHCR pirmdien publicētais ziņojums norāda, ka 80% bēgļu nonāk attīstības valstīs, kas pašas netiek galā ar savām problēmām.
ANO augstais komisārs bēgļu jautājumos A. Gutjerrešs uzsvēris «satraucoši nepareizos priekšstatus» par bēgļu plūsmu pasaulē. Valstis, kurās nonāk visvairāk bēgļu, ir Pakistāna (1,9 miljoni), Irāna (1,1 miljons) un Sīrija (viens miljons). Tikai ceturtajā vietā ierindojas pirmā Eiropas valsts, kas ir Vācija ar 600 tūkstošiem emigrantu. Tomēr tieši Eiropa ir tā, kuras priekšstats par imigrāciju «neatbilst realitātei» un arvien pieaug pret imigrantiem naidīgs noskaņojums.
Bēgļu krīze Lampedūzā
Pasaules bēgļu dienas ietvaros A. Gutjerrešs viesojās Itālijai piederošajā Lampedūzas salā, pār kuru, premjera Silvio Berluskoni vārdiem runājot, brāzies «cilvēku cunami vilnis». Lampedūzu apmeklēja arī aktrise un ANO labas gribas vēstniece Andželīna Džolija, kas turp devās pēc viesošanās sīriešu bēgļu nometnēs Turcijā.
Šogad salu sasnieguši jau vairāk nekā 40 tūkstoši bēgļu, saasinot domstarpības Eiropā par to, kā risināt arābu pasaules sacelšanās radīto bēgļu krīzi. Nesaskaņas starp Itāliju un Franciju par situācijas risinājumu mudināja diskusijas pat par Šengenas zonas brīvās pārvietošanās noteikumu pārskatīšanu.
Lampedūza kļuvusi par galveno Ziemeļāfrikas bēgļu cerību, dodoties uz Eiropu. Salai migranti nav sveša parādība, tomēr šogad to skaits pārsniedzis visus rekordus. Tas ļāvis gada pirmajā ceturksnī Itālijai pārsniegt Grieķijai piederošo titulu kā bēgļu iemīļotākajam iekļuves punktam Eiropā, vēsta BBC. Uz salu dodas līdz pat desmit laivām dienā. ANO uzskata, ka pusotrs tūkstotis gājuši bojā jūrā, nesasniedzot salu.
Arī Romas katoļu baznīcas pāvests Benedikts XVI aicinājis valstu līderus bēgļiem nodrošināt cieņpilnu uzņemšanu, līdz tie brīvi un droši varēs atgriezties dzimtenē. Tikmēr pašā Itālijā notika pret imigrantiem noskaņotās Ziemeļu līgas gada sanāksme. Tajā plašus aplausus izpelnījās valsts iekšlietu ministra Roberto Maroni slavinājums par īpaši striktajiem bēgļiem izvirzītajiem noteikumiem, kas liek daudziem patvēruma meklētājiem atgriezties savā dzimtenē, raksta AP.