Teikt, ka tā ir iedzīvotāju nauda, nav īsti precīzi, bet tas ir cits jautājums... Kopumā tas ir labs un pareizs solis, jo ir saprasta būtiska lieta. Grieķijas problēmas veidojušās vairāku desmitgažu laikā, šai valstij nemākot dzīvot atbilstoši saviem ieņēmumiem. Plus dažādas mentālas lietas un politiskas problēmas... Savukārt citās valstīs, piemēram, Spānijā, problēma ir nevis sliktas publiskās finanses, bet banku sistēmā. Līdz ar to ir pareizi fokusēties uz banku sistēmas stabilizāciju, lai problēmas šajā sistēmā nedestabilizētu visu valsti.
Tomēr, cik saprotu, Vācija bija visnotaļ skeptiska pret šādu risinājumu...
Šādas iekšpolitiskas diskusijas noteikti turpināsies līdz nākamajā gadā paredzētajām vēlēšanām Vācijā, jo var tikai minēt, kā situāciju novērtē vēlētāji Vācijā. Šobrīd izskatās tā, ka vācieši sāk sliekties tādas pārliecības virzienā, ka Eiropa viņus nesaprot, pret viņiem slikti izturas, lai gan viņi par visu maksā... Līdz ar to var gadīties, ka vācieši patiesībā ir pret lielāku centralizāciju Eiropā, lai gan oficiālais uzstādījums skan: labi, mēs apmaksājam rēķinus, bet tad jāiet lielākas Eiropas apvienošanās virzienā, lai mēs varam labāk kontrolēt situāciju.
Gribu arī piebilst, ka mēs savos spriedumos ļoti ietekmējamies no anglosakšu mediju propagandas, kas situāciju ne vienmēr atspoguļo korekti. Nebija tā, ka Vāciju kaut kā īpaši piespieda - Vācija piekrita, iegūstot tādu instrumentu kā centralizētu kontroli pār eirozonas bankām.
Stabilizācijas mehānisma izlietošanas paplašināšanu faktiski pieprasīja Spānija un Itālija. Spānijas motivācija skaidra, kā jūs prognozējat situācijas attīstību Itālijā? Sekos Spānijas pēdās?
Man šķiet, ka Itālijas situācija ir ievērojami labāka - tā tomēr ir ražojoša valsts. Itāļi kontrolē apmēram 70% sava parāda, kas ir pluss. Itālijas problēma ir, ka tā ir vienlaicīgi Vācija - Ziemeļitālija - un Grieķija - Dienviditālija, kas rada zināmu berzi, tāpat nevar noliegt, ka Itālijas ugunīgā iekšpolitika var radīt kaut kādu nestabilitāti, tomēr, fundamentāli skatoties, tā ir bagāta valsts bez nekustamā īpašuma burbuļa.
Nesen Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar piedāvājumu, mazliet vienkāršojot, apvienot dalībvalstu banku noguldījumu garantiju fondus.
Te atkal ir jautājums, kurš maksā. Skaidrs, ka Latvijas sabiedrība, ja mēs pievienotos eiro, nebūtu priecīga maksāt par banku problēmām, piemēram, Portugālē, Spānijā vai Kiprā.
Tas ir tas, kas šobrīd notiek ar igauņiem...
Nu, tāda ir cena par pievienošanos valūtai, kas dod arī virkni priekšrocību. Vērtējot pašu priekšlikumu, tas ir ciešā sasaistē ar centralizētu banku uzraudzību, ko jau pieminējām. Ja ir viens komponents, tad loģisks ir arī otrs.
Kā jūs kopumā prognozējat eirozonas un pat Eiropas Savienības nākotni? Britu premjers sācis runāt par iespējamu referendumu ar jautājumu, vai Lielbritānijai palikt ES...
Man liekas, tendence, ka veidojas pārnacionāli bloki - turklāt runa ir ne tikai par Eiropu, līdzīgi procesi notiek Āzijā, Dienvidamerikā, ir neapturama. Tas, ko angļi tur runā savā nodabā ... viņi nekad nav tā īsti jutušies kā Eiropas Savienības sastāvdaļa, drīzāk kā sala kaut kur Atlantijas okeāna vidū, pat tuvāk ASV. Viņu ekonomikas ietekme uz Eiropas ekonomiku nav tik liela, lai mēs ārkārtīgi satrauktos par jūsu minēto retoriku. Kopumā - lai cik sarežģīta būtu situācija, eirozonas, ES sabrukšana dalībvalstīm jebkurā gadījumā izmaksās dārgāk.
Cilvēki, kas nesaprot notiekošo, runā par eirozonas, Eiropas krīzi. Patiesībā Eiropas ekonomika ir daudz veselīgāka, konkurētspējīgāka par ASV vai Lielbritānijas ekonomiku. Vienkārši ārpus Eiropas sistēmas netrūkst tādu, kuri uzskata - Eiropa nav pietiekami nekaunīga anglosakšu garā, tādēļ to varēs apkrāpt.
Un tomēr vēl par Lielbritāniju, proti, skandālu, kas saistīts ar mēģinājumiem manipulēt ar likmēm britu banku sektorā. Tas mūs var ietekmēt?
Nē. Patiesībā tas atkal ir akmens pašu britu dārziņā, jo izrādījies, ka Londonā, Eiropas finanšu sirdī, kā britiem labpatīk domāt, ir korupcija. Un tas diemžēl nevairo cilvēku ticību tam, ka finansisti var rīkoties godīgi un atbildīgi.
Jūlijā stājusies spēkā zemāka PVN likme. Kādi, jūsuprāt, būtu nākamie soļi Latvijas ekonomikas atveseļošanai? Kādas izmaiņas nodokļu sistēmā, tarifos, citi varianti?
Nav jau nekā jauna šajā darāmo darbu blokā. Nodokļu pārdale no darbaspēka uz patēriņu, kas nenotiek pietiekami ātri un agresīvi. Otrs - demogrāfija. Valsts, kas ilgstoši un monotoni ik gadu zaudē apmēram 1,5% no saviem iedzīvotājiem, vienkārši nevar cerēt uz kādu uzplaukumu. Ir nepieciešama apzināta politika, lai novērstu šo drāšanos sienā - pat ja tā netiks īstenota rīt, ir vismaz jābūt pārliecībai, ka šāda politika ir un tiks drīzumā īstenota. Trešais - izglītība. Mēs turpinām «ražot» cilvēkus, kuri varbūt ir labi gultu klājēji ārzemju viesnīcās, ar pietiekamām valodu prasmēm, bet ar nepietiekamām zināšanām matemātikā, fizikā, ķīmijā un bioloģijā, attiecīgi nepiemēroti ekonomikai ar augstu pievienoto vērtību. Ceturtais - industriālā politika. Saprātīgs valsts atbalsts ražotnēm, neizšķiežot naudu bezjēdzīgos projektos.