Jāpārvar strīdi
Galotņu sanāksmē, kuru vadīs Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidents Hermanis van Rompejs un Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu, piedalīsies 27 ES dalībvalstis, Krievija, Norvēģija un Šveice, kā arī 19 Dienvidaustrumāzijas un Klusā okeāna reģiona valstis. Šā gada samitā ASEM uzņems ES jaunāko dalībvalsti Horvātiju un Centrālāzijas ekonomisko dzinējspēku Kazahstānu.
2014. gada ASEM tikšanās devīze ir «atbildīga partnerība ilgtspējīgai izaugsmei un drošībai». Samita galvenie apspriežu temati būs ekonomiskie izaicinājumi un tirdzniecība starp Eiropu un Āziju. Veiksmīgāku preču apmaiņu starp abiem reģioniem līdz šim ir kavējuši juridiski strīdi starp atsevišķām valstīm. Ķīna, kas rada lielāko apjomu tirdzniecībā starp Eiropu un Āziju, paziņojusi, ka domstarpības ir jārisina dialoga un tirgus liberalizācijas ceļā.
Samitā paredzēts apspriest arī klimata maiņas, enerģētisko drošību un cilvēktiesības. Cilvēktiesību aizstāvji aicinājuši Eiropas līderus paust bažas par Ķīnas mēģinājumiem vardarbīgi iegrožot miermīlīgos demokrātijas aktīvistu protestus komunistiskās valsts pārvaldītajā Honkongā. Savukārt cilvēktiesību organizācija Human Rights Watch vēlas, lai ES izdarītu spiedienu uz Taizemes premjeru Prajutu Čanoču, kurš maijā veica militāru apvērsumu, aicinot viņu atjaunot demokrātisku režīmu, vēsta Reuters.
Paredzēts, ka piektdien valstu līderi aiz slēgtām durvīm apspriedīs tādus jautājumus kā džihādistu kustības Islāma valsts panākumi Sīrijā un Irākā, konflikts Austrumukrainā un Ebolas vīrusa epidēmija Rietumāfrikā.
Iekāro Ķīnas naudu
Ekonomisko attiecību nostiprināšana ar Ķīnu, kas tuvākajā laikā varētu kļūt par pasaules lielāko ekonomiku, vairākām Eiropas valstīm ir viena no prioritātēm šajā ASEM samitā. To neslēpj foruma rīkotāji itāļi, kuri cer, ka ASEM samits dos nozīmīgu grūdienu Romas un Pekinas ekonomiskajā sadarbībā.
Ķīnas valdības delegācija ar premjerministru Li Kecjanu priekšgalā Itālijā ieradās jau otrdien, kad abas valstis noslēdza sadarbības līgumus astoņi miljardi eiro vērtībā. Tādējādi Ķīna, kas šogad jau ir iztērējusi piecus miljardus eiro, iegādājoties vairāku Itālijas lielāko uzņēmumu akcijas, padziļinājusi ekonomiskās saites ar trešo lielāko eirozonas ekonomiku, kas trešo reizi kopš 2008. gada atrodas recesijā.
Arī Krievija, kuras ekonomiku smagi iedragājušas rietumvalstu sankcijas, lūko piesaistīt ķīniešu naudu. Šonedēļ Krievija ar Ķīnu parakstīja daudzmiljardu līgumus par sadarbību enerģētikas un finanšu sektorā. Pagājušajā nedēļā Li Kecjanu silti sagaidīja arī ES ietekmīgākajā valstī Vācijā, kur tika parakstīti biznesa kontrakti vairāk nekā divi miljardi eiro vērtībā, vēsta AFP.
Kritiķuprāt, šīs vizītes apliecina, ka ASEM samitā dominēs valstu nacionālās intereses, nevis vēlme veicināt sadarbību starp Eiropu un Āziju. Itālijas laikraksts Corriere Della Sera ES attieksmi pret ASEM raksturojis kā «nedaudz augstprātīgu», savukārt aziāti Eiropu uzlūkojot kā «panīkušu un bez īpašas nozīmes».
Kāda vārdā neminēta ES amatpersona ziņu aģentūrai DPA sacījusi, ka ASEM samits esot «iespēja nodot spēcīgu ziņu par mūsu uzticību Āzijai, par mūsu ieinteresētību reģionā».
Porošenko lolo cerības
Viesa statusā Milānas samitu apmeklēs Ukrainas prezidents P. Porošenko. Viņš ir paudis cerību, ka vizītē izdosies panākt svarīgas vienošanās par pastāvīga miera nodrošināšanu Austrumukrainā, kur kopš septembra valda trausls pamiers. Prezidents uzsvēra, ka galvenais priekšnoteikums tam būtu Kijevas pilnīga kontrole pār Ukrainas un Krievijas robežu, kuras lielu daļu pašreiz pārvalda Maskavas atbalstītie separātisti.
Kremlis paziņojis, ka Krievijas prezidentam V. Putinam samitā ieplānotas divpusējas tikšanās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, Itālijas premjeru Mateo Renci un prezidentu Džordžo Napolitāno, kurās centrālais sarunu temats, visticamāk, būs situācija Austrumukrainā, kur turpinās bruņotas sadursmes starp Ukrainas armiju un promaskaviskajiem kaujiniekiem.
V. Putina pārstāvji trešdien informēja, ka Kremļa saimniekam Milānā nav paredzēta «aci pret aci» tikšanās ar P. Porošenko, bet Krievijas puse neizslēdz, ka V. Putins ar P. Porošenko varētu tikties pie viena galda, klātesot A. Merkelei un Francijas prezidentam Fransuā Olandam, raksta NEWSru.