Lai gan agrīna diagnostika ir viens no sekmīgas ārstēšanas priekšnosacījumiem, joprojām vēlīni vēzi atklāj aptuveni 35% gadījumu, Dienai skaidro Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas priekšsēdētāja Gunta Purkalne. Piemēram, 2013. gadā 1. stadijā vēzis atklāts vien 29,9%. Diemžēl arī vēža skrīningu izmanto tikai aptuveni trešā daļa uzaicināto sieviešu. Nacionālā veselības dienesta direktora vietnieks veselības administrēšanas jautājumos Andrejs Doveiks atzīmē, ka krietni labāks rezultāts šajā ziņā ir reģionos, nevis Rīgā, kur viss šķietami ir pieejams. Te lielāks darbs jāiegulda ģimenes ārstiem. Jau tagad par katru 1. un 2. stadijā atklātu krūts vēža gadījumu ģimenes ārstam tiek maksāta prēmija 76 eiro apmērā. Veselības ministra Gunta Belēviča (ZZS) priekšlikums ir maksāt trīs reizes lielākas prēmijas par 1. un 2. stadijā atklātu vēzi, vienlaikus ieviešot prēmijas formulā elementus ar «mīnusa zīmi» par 3. un 4. stadijā atklātu saslimšanu.
Tomēr ministra atbalsts nav jūtams jautājumā par papildu finansējumu un inovatīvajiem medikamentiem. Viņš tikai norāda, ka vēža ārstēšanai katru gadu finansējums tiek palielināts un pērn tas bija 48 miljoni eiro, savukārt 2009. gadā - 36 miljoni. Lai arī turpmāk pieaugums būšot jūtams, tomēr jāskatās, ko vairāk un efektīvāk var darīt sistēmas iekšienē. Attiecībā uz jaunajiem medikamentiem, G. Belēvičs uzsvēra, ka ne vienmēr inovatīvs nozīmē labāks. Viņaprāt, uzsvars jāliek uz profilakses pasākumiem, kas situāciju varētu būtiski uzlabot.