Glābšanas dienestiem izdevies atrast vienu no lidmašīnas melnajām kastēm - pilotu kabīnes balss ierakstītāju, kas varētu sniegt ļoti nozīmīgu informāciju, lai noskaidrotu, kādēļ notika viena no pēdējos desmit gados traģiskākajām aviokatastrofām Eiropā.
Nav eksplodējusi gaisā
Francijas ārkārtas dienesti un policija trešdien lidmašīnas nokrišanas rajonā netālu no Alpu mazpilsētiņas Barselonetes turpināja meklēt bojāgājušo mirstīgās atliekas un avarējušā Airbus A320 otru melno kasti - lidojuma datu ierakstītāju, kas var atbildēt uz izmeklētāju prātus visvairāk nodarbinošo jautājumu: kādēļ lidaparāts dažas minūtes pirms katastrofas strauji zaudēja augstumu?
Zināms, ka avārijas brīdī bijuši labi laikapstākļi, bet lidmašīnas piloti franču gaisa satiksmes dispečeriem nav nosūtījuši briesmu signālu. Lidsabiedrības Germanwings mātesuzņēmuma Lufthansa vadītājs Karstens Špors paziņojis, ka kompānijai nav ne mazākās nojausmas, kādi varēja būt avārijas cēloņi. «Ir neizskaidrojami, kā tas varēja notikt ar tik labā stāvoklī esošu lidmašīnu, ko vadīja pieredzējuši piloti,» K. Špors sacīja žurnālistiem.
ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija paziņojusi, ka aviokatastrofu nav izraisījis teroristu uzbrukums. Terora akta iespējamību kā maz ticamu nosaucis arī Francijas iekšlietu ministrs Bernārs Kazenēvs, kurš apgalvoja, ka lielākā daļa lidmašīnas atlūzu izkaisītas aptuveni pusotra hektāra lielā platībā. Tas nozīmējot, ka aviolaineris, visticamāk, nav eksplodējis gaisā.
Eksperti Parīzē strādājot, lai iegūtu datus no otrdienas vakarā avarējušās lidmašīnas atlūzās atrastā pilotu kabīnes balss ierakstītāja, kas esot pamatīgi cietis. «Mums tas būs jāsaliek kopā, lai spētu noskaidrot traģēdijas iemeslus,» sacīja B. Kazenēvs.
Ārkārtas dienestu un izmeklētāju darbu apgrūtina katastrofas vietas grūtā pieejamība. Airbus A320 atlūzas atrodas kalnos aptuveni 2000 metru virs jūras līmeņa, tādēļ tām var piekļūt tikai no gaisa. Pilots Ksavjē Ruā, kurš koordinē gaisa operācijas, ziņu aģentūrai Reuters sacījis, ka visu upuru mirstīgo atlieku atrašana un aizvešana var prasīt vismaz nedēļu.
Katastrofas vietu apmeklēja Vācijas kanclere Angela Merkele, Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs un Francijas prezidents Fransuā Olands. Viņi tikās ar meklēšanas darbos iesaistītajiem un pateicās viņiem par pašaizliedzīgo darbu smagajos apstākļos.
Upuri no visas pasaules
Traģiskā reisa 144 pasažieru un sešu apkalpes locekļu vidū bija cilvēki no visas pasaules. Lielākā daļa bojāgājušo bija Vācijas (72) un Spānijas pilsoņi. Spānijas valdība apgalvo, ka lidmašīnā atradušies 49 šīs valsts pilsoņi, bet lidsabiedrības Germanwings izplatītā informācija liecina, ka upuru vidū ir 35 spāņi. Bojāgājušo vidū esot arī cilvēki no Turcijas, Argentīnas, Venecuēlas, Irānas, Izraēlas, ASV, Marokas, Dānijas, Nīderlandes, Austrālijas, Meksikas, Beļģijas, Kazahstānas, Japānas, Kolumbijas un Lielbritānijas.
Aviokatastrofa kļuvusi par milzīgu traģēdiju Vācijas mazpilsētai Halternei, kas atrodas vairāk nekā tūkstoti kilometru no lidmašīnas nokrišanas vietas. Aviolainerī atradās 16 skolēni un divi skolotāji no Halternes vidusskolas. Viņi atgriezās no apmaiņas brauciena Spānijā.
«Pagājušajā otrdienā mēs aizsūtījām 16 laimīgus jaunus cilvēkus kopā ar divām laimīgām jaunām kolēģēm ceļojumā, kam vajadzēja būt priecīgam, bet kas beidzās ar traģēdiju,» skolas direktors Ulrihs Vesels vakar sacīja žurnālistiem. Halternes iedzīvotāji pulcējās pie skolas, lai noliktu ziedus un aizdegtu sveces. «Vakar mēs bijām daudzi. Šodien mēs esam kā viens,» vēstīja uzraksts pie ieejas skolā.
Pieminot bojāgājušos, trešdien Spānijā un Vācijā pie valsts iestādēm karogi plīvoja pusmastā. Arī pie Eiropas Savienības institūcijām Briselē un Strasbūrā karogi bija nolaisti pusmastā. Spānijas parlamentā un valsts iestādēs tika noturēts klusuma brīdis. Minūti ilgu klusuma brīdi ievēroja arī darbinieki Barselonas El Prat lidostā, no kuras otrdienas rītā izlidoja Germanwings piederošā lidmašīna. Arī Germanwings un Lufthansa darbinieki Vācijā klusējot pieminēja upurus.