ES meklē kopsaucēju
«Jābūt noteiktai, vienotai atbildei,» nedēļas nogalē sacīja Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs. Uz to norādījuši arī citi ES līderi. Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers laikrakstam Welt am Sonntag uzsvēra: «Ja Krievija pēdējā mirklī nemainīs savu nostāju Ukrainas jautājumā, 17. martā sekos atbilstoša ES reakcija.»
ES sastādījusi sarakstu, kurā iekļautas vairāk nekā 100 Krievijas valsts amatpersonu un uzņēmēju, taču, visticamāk, sākotnēji sankcijas tiks noteiktas tikai nelielai daļai sarakstā minēto. ES diplomāti apsver iespēju vērsties arī pret atsevišķām Ukrainas amatpersonām, kas atbalsta Krimas Autonomās Republikas atdalīšanos un pievienošanos Krievijai.
Kāds diplomāts laikrakstam The Wall Street Journal atklāja, ka sankcijas tiks piemērotas «nelielam skaitam politiski svarīgu» Krievijas amatpersonu. Cits diplomāts papildināja, ka sankcijām jābūt «ļoti uzmanīgi izkalkulētām, lai neizslēgtu iespēju uz politisku risinājumu».
Izskanējušas ziņas, ka sarakstā iekļautas tādas augsta līmeņa amatpersonas kā Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, vicepremjers Dmitrijs Rogozins, Federālā drošības dienesta priekšnieks Aleksandrs Bortņikovs, parlamenta augšpalātas spīkere Valentīna Matvijenko, kā arī vairāki citi parlamenta pārstāvji un prezidenta Vladimira Putina padomnieki.
Sarakstā esot arī Krievijas lielāko enerģētikas kompāniju izpilddirektori, tomēr pirms pirmdienas sanāksmes izskanējušas runas, ka sankcijas tiks vērstas pret personām, ko politiski saista ar Ukrainas teritoriālās vienotības apdraudējumu, nevis biznesa pārstāvjiem.
Netiek izslēgts, ka papildu sankcijas sekos ES līderu divu dienu samitā, kas sāksies ceturtdien. «Sākotnēji varētu piemērot sankcijas personām, kas tieši saistītas ar situāciju Krimā. Tad, ja Krievija nereaģēs, iekļaut vadošos Krievijas parlamenta pārstāvjus un tad paplašināt līdz ļoti augstu stāvošām personām,» kāds ES diplomāts uzsvēra aģentūrai Reuters.
Sestdien Krievija bloķēja ANO Drošības padomes rezolūciju, kas Krimas referendumu pasludinātu par spēkā neesošu un aicinātu neatzīt tā rezultātu.
Bailes no zaudējumiem
Līdz šim ES vilcinājusies ar sankcijām pret Krieviju, taču pārtraukusi sarunas par bezvīzu režīmu un jaunu sadarbības līgumu. ES atturību pret iespējamām ekonomiskajām sankcijām pret Krieviju saista ar Eiropas biznesa interesēm. Vairākas ES dalībvalstis ar Krieviju saista cieši ekonomiskie sakari.
Maskava brīdinājusi, ka sankcijas kaitētu ne vien Krievijai, bet arī Eiropai, kas paļaujas uz krievu gāzes un naftas piegādēm. Ap 30% dabasgāzes Eiropai piegādā Krievija. Vācijā gandrīz 40% gāzes un 35% naftas nāk no Krievijas, tas ir krietni vairāk nekā Eiropas vidējais rādītājs. ES ir Krievijas lielākais tirdzniecības partneris, eksports uz Krieviju 2012. gadā sasniedza 123 miljardus eiro.
Arī ASV, kas jau noteikušas vīzu liegumu un līdzekļu iesaldēšanu vairākām krievu amatpersonām, brīdinājušas, ka pēc referenduma varētu lemt par sankciju pastiprināšanu.