Tomēr nepilnus divus gadus pēc B. Obamas stāšanās amatā ASV un Eiropas attiecības ir kļuvušas tik atturīgas kā nekad agrāk. Vieni teic, ka tas saistīts ar Baltā nama saimnieka aizņemtību ASV iekšpolitisko problēmu risināšanā, otri - ka viņš tiecas veidot ciešāku sadarbību ar Āziju, bet vēl citi - ka Baltais nams vēlas, lai Eiropa kļūtu patstāvīgāka savos lēmumos par reģiona drošību.
Šonedēļ publiskotas aptaujas rezultāti liecina, ka B. Obamas popularitāte Eiropā joprojām ir augsta, tomēr tā sākusi sarukt. Pērn ASV prezidenta politiku atbalstīja 83% eiropiešu, šogad - 78%, informē Reuters.
Austrumeiropas bažas
B. Obamas valdīšanas laikā bijušas vairākas zīmīgas epizodes, kas parāda, kādas pašlaik ir ASV un Eiropas attiecības. Šā gada sākumā, aizbildinoties ar aizņemtību pašmāju jautājumu risināšanā, B. Obama paziņoja, ka neieradīsies uz maijā paredzēto ASV un Eiropas Savienības (ES) galotņu tikšanos Madridē. Nedēļu vēlāk viņš neuzskatīja par vajadzīgu tikties ar tobrīd ES prezidējošās valsts Spānijas premjeru Hosē Luisu Sapatero, kurš bija ieradies Vašingtonā.
Vēl viena spilgta ASV un Eiropas valstu viedokļu sadursme notika jūnijā G20 valstu sanāksmes laikā Toronto. Pusēm bija pretēji viedokļi, kā sekmīgāk atveseļot krīzes iedragāto ekonomiku, - stingra taupība un prāva ekonomikas stimulēšana. Visu vēl vairāk saasināja Eiropas Komisijas prezidenta Žozē Manuela Barrozo sekojošais paziņojums, ka «transatlantiskās attiecības neizmanto visu savu potenciālu».
Jāatceras, ka pirmie, kas pauda bažas par ASV «atsalšanu» pret Eiropu, bija austrumeiropieši. Viņus satrauca Baltā nama pasludinātā attiecību pārstartēšana ar Krieviju, kas varētu nozīmēt Vašingtonas piekāpšanos dažos strīdīgos jautājumos un Maskavas ietekmes pieaugumu šajā kontinenta daļā. Tādēļ vairāk nekā 20 Austrumeiropas līderu, arī bijušais Polijas prezidents Lehs Valensa, bijušais Čehijas prezidents Vāclavs Havels un bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, 2009. gada jūlijā ASV prezidenta administrācijai nosūtīja asu vēstuli, kurā B. Obamu aicināja neatstāt novārtā Austrumeiropas valstis, kas Dž. V. Buša valdīšanas laikā bija visuzticīgākās ASV sabiedrotās.
Lai kliedētu austrumeiropiešu bažas, B. Obama aprīlī Prāgā pēc ASV un Krievijas Stratēģisko ieroču samazināšanas līguma parakstīšanas sarīkoja vakariņas, uz kurām uzaicināja 11 Austrumeiropas valstu vadītājus. «Doma, ka ASV ciešāku attiecību veidošana ar Krieviju neizdevīgākā stāvoklī nostāda mūsu sabiedrotos, ir pilnīgi absurda,» toreiz Prāgā sacīja B. Obamas padomnieks Krievijas jautājumos Maikls Makfols.
Pagriež muguru
Analītiķi uzskata, ka ir divi iemesli, kādēļ transatlantiskās attiecības pašlaik piedzīvo krīzi. Pirmkārt, ASV un ES vēsās attiecības esot saistītas ar mūsdienu globālajām norisēm un varas centru pārbīdi, kā dēļ abas puses meklē jaunus politiskos un ekonomiskos sabiedrotos. Otrkārt, ASV un ES nespēj vienoties, kas darāms, lai vēlreiz nepiedzīvotu pasaules finanšu krīzi. Vašingtona jau no krīzes pirmsākumiem uzskata, ka ekonomikas atkopšanai nepieciešama jaunu līdzekļu injekcija, bet Eiropa uzstāj uz budžeta apcirpšanu.
Tomēr daudzi politisko procesu vērotāji pārmet ASV, ka tā ir pagriezusi muguru Eiropai. Piemēram, laikraksta The New York Times komentētājs Rodžers Koens, salīdzinot ASV ar pulksteņiem pie sienas, kas rāda dažādu pasaules pilsētu laiku, secina, ka aukstā kara laikā Vašingtona zināja, kas notiek Londonā, Parīzē, Berlīnē, Maskavā un Tokijā, bet tagad tā savu skatienu pavērsusi uz Kabulu, Bagdādi, Jeruzalemi, Teherānu un Jemenas galvaspilsētu Sanu. «Tikai divdesmit gadu pēc aukstā kara beigām starp tām nav nevienas Eiropas pilsētas,» apgalvo R. Koens. Bijušais Vācijas vēstnieks ASV Volfgangs Išingers retoriski vaicā, vai bez ES pasaulē vēl ir kādas valstis, kas «cieši un nepārtraukti sadarbosies ar ASV gandrīz visu globālo un reģionālo jautājumu risināšanā».
Vainīga sašķeltā Eiropa
Tomēr daļa analītiķu uzskata, ka Baltā nama ārpolitisko akcentu maiņa saistīta ar ASV iekšpolitiskajām problēmām un pašas Eiropas sašķeltību.
Vācijas Ārlietu padomes pētnieks Henings Rīke uzskata, ka B. Obamam savas prezidentūras laikā daudz uzmanības bijis jāpievērš ekonomisko problēmu risināšanai un apjomīgajai veselības aprūpes sistēmas reformai savās mājās. Viņaprāt, Baltā nama attieksme pret Eiropu kļuvusi pragmatiskāka. «Amerikāņi skatās uz partneriem, novērtējot viņu spējas,» saka H. Rīke. «ES ir ekonomiski spēcīgs partneris, bet, kad jārunā par tādiem politiskiem jautājumiem kā Irāna, Krievija un finanšu krīze, nav viegli vienoties.» Eiropas Reformu centra vadītājs Čārlzs Grānts ir tiešāks. «B. Obamam nav emocionālās saites ar Eiropu. Viņam ir vēss, analītisks skatījums uz partneriem.»
Citi uzskata, ka B. Obama vēlas, lai ES kļūtu patstāvīga, jo ASV vairs nevēlas īpaši uztraukties par tādām vietām kā Balkāni un Gruzija.