Ekonomikas eksperti turpina strīdēties, vai izdevumu strauja samazināšana ir pareizais instruments, lai atveseļotu ekonomiku. Piemēram, ASV izvēlējušās pretējo virzienu un pēdējo divu gadu laikā valsts ekonomikā ieplūdināja simtiem miljardu dolāru. Analītiķus bažīgus dara Eiropas bagātāko valstu politiķu pārmērīgā pieķeršanās budžeta deficīta samazināšanai, bieži vien nedomājot par svarīgām reformām. Vienkārša izdevumu nogriešana varot nobremzēt jau tā gauso ekonomisko izaugsmi.
Arī bagātie taupa
Pēc 2008. gada rudens, kad visā pasaulē sabruka finanšu tirgi, cita pēc citas starptautisko palīdzību lūdza vairākas Austrumeiropas valstis, kurām vajadzēja veikt sāpīgus budžeta izdevumu samazinājumus. Tomēr pēc Grieķijas ekonomiskās krīzes vēršanās plašumā arī kontinenta turīgākās valstis paziņojušas par nepieciešamību tuvākajos gados izveidot liesākus budžetus.
Eiropas lielākā ekonomika - Vācija - pagājušajā nedēļā apstiprināja taupības programmu, ar kuras palīdzību līdz 2014. gadam budžeta izdevumus plānots samazināt par 80 miljardiem eiro (56 miljardi latu). Lai to izdarītu, vajadzēs pieņemt virkni nepopulāru lēmumu, arī samazināt bērnu pabalstu apjomu un atlaist aptuveni 10 tūkstošus valsts iestādēs strādājošo. Vācija arī pieņēmusi lēmumu pakāpeniski palielināt pensionēšanās vecumu no 65 uz 67 gadiem.
Turpmākajos gados budžeta izdevumus pamatīgi apcirps arī briti un franči. Lielbritānija no 2011. līdz 2015. gadam paredzējusi ietaupīt 81 miljardu mārciņu (64,8 miljardi latu), bet Francija līdz 2013. gadam - vairāk nekā 40 miljardus eiro (28 miljardi latu).
Konsolidācijas dēļ Lielbritānijā darbs tiks uzteikts aptuveni pusmiljonam valsts sektorā strādājošo, tomēr eksperti apgalvo, ka budžeta samazinājuma dēļ bez darba var palikt vismaz 650 tūkstoši privātajā sektorā strādājošo.
Arī Itālijas premjerministram Silvio Berluskoni nav jācīnās tikai ar apsūdzībām par jaunu meiteņu ievilināšanu gultā, bet jādomā, kā risināt valsts nīkuļojošās ekonomikas likstas. Viņa vadītā labējā valdība nolēmusi, ka 2011. un 2012. gadā kopumā ietaupīs 24 miljardus eiro (16,8 miljardi latu). No tiem 13 miljardus eiro (9,1 miljards latu) veidos finansējuma samazinājums pašvaldībām, vēsta BBC.
Grieķu drāma
ES rūpju bērnam Grieķijai līdz 2014. gadam vajadzēs ietaupīt vismaz 30 miljardus eiro (21 miljards latu), lai saņemtu 110 miljardu eiro (77 miljardi latu) lielo palīdzību no ES un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF).
Grieķijas pašreizējai valdībai vajadzēs apkarot plaši izplatīto izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī korupciju valsts iestādēs. Grieķi nākotnē vairs nevarēs priekšlaikus doties pensijā, jo vidējais pensionēšanās vecums tiks paaugstināts no 61,4 līdz 63,5 gadiem. Tiks likvidētas bagātīgās piemaksas valsts sektorā strādājošajiem. Vismaz uz trim gadiem iesaldēs arī viņu algas.
Tuvāko četru gadu laikā latviešu laimes zemei un savulaik par Ķeltu tīģeri dēvētajai Īrijai izdevumus vajadzēs samazināt par 15 miljardiem eiro (10,5 miljardi latu) un panākt, ka budžeta deficīts no 32% samazinātos līdz 2,9%. Rekordaugstais Īrijas deficīts saistīts ar pēdējo divu gadu ieguldījumiem banku glābšanā, un šīs injekcijas būs vajadzīgas arī turpmāk, tādēļ Īrijas Centrālā banka uzskata, ka kopumā nepieciešams iztērēt aptuveni 50 miljardus eiro (35 miljardi latu). Paredzēts, ka nākamgad Īrijā atlaidīs 5000 valsts veselības iestādēs strādājošo, tādējādi ietaupot 200 miljonus eiro (140 miljoni latu).
Spānija un Portugāle - valstis, kurām arī var draudēt Grieķijas liktenis, - nākamgad apņēmušās ietaupīt attiecīgi 20 (14 miljardi latu) un 5,1 miljardu eiro (3,57 miljardi latu). Abas valstis par 5% samazinās valsts iestādēs strādājošo atalgojumu un palielinās nodokļus. Spāņi turpmāk jaunajām māmiņām neizmaksās vienreizējo pabalstu 2500 eiro (1750 latu) apmērā, bet portugāļi iesaldējuši divu jaunu ātrvilciena līniju nodošanu ekspluatācijā.
Poļi privatizē
Krīze pamatīgi iedragāja tā saucamās jaunās ES dalībvalstis. Piemēram, Rumānija pērn saņēma 20 miljardu eiro (14 miljardi latu) aizņēmumu. Tādēļ Bukarestei jāsper nepopulāri soļi, no kuriem sāpīgākie ir valsts sektorā strādājošo atalgojuma samazinājums par 25% un pensiju apcirpšana par 15%, kā arī pievienotā vērtības nodokļa palielināšana no 19 uz 24%.
Čehija, kurai jākonsolidē 3,2 miljardi eiro (2,24 miljardi latu), par 10% samazinās atalgojumu valsts iestādēs strādājošajiem. Bet Ungārija, kura vēlas atteikties no SVF pērn izsniegtajiem 20 miljardiem eiro, nākamgad plāno atlaist 30 tūkstošus ierēdņu.
Lai samazinātu budžeta deficītu (7,9%), Polija šogad veic plašu privatizāciju, kuras rezultātā cer iegūt 25 miljardus zlotu (4,25 miljardi lati). Līdz šim iegūti 17 miljardi (1,19 miljardi latu).