Eiropas Savienībā tiek plānots tālredzīgi. Tikai pirms divām nedēļām kļuva zināms ES lēmums par to, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) vēlākais no 2014. gada 1. janvāra pārņems 6000 banku uzraudzību, taču jaunā un milzīgā centrālbankas prestiža celtne jau ir līdz pusei pabeigta. Tajā ievākties plānots 2014. gada sākumā, un šķiet, ka jau iepriekš ECB bija zināms par nepieciešamību iegūt plašākas telpas.
ECB drīzumā strauji būs jāpalielina savas ierēdņu rindas. Ja pašlaik tajā nodarbināti 1600 darbinieku, tad ES valstīs ar banku uzraudzību kopumā nodarbojas aptuveni 10 000 cilvēku. Lai šo funkciju veiksmīgi pārņemtu, ECB būs jādaudzkāršo nodarbināto ierēdņu skaits. Kontroles kompetences iegūšana piešķir iestādei jau pavisam atšķirīgu tēlu, jaunā ECB ēka Frankfurtē pie Mainas būs tā arhitektoniskā izpausme. Grieķi acīmredzot piešķīruši ECB arī īpašas tiesības ielūkoties Delfu orākulā.
Kad Latvija 2003. gada referendumā izšķīrās par iestāšanos ES, zvaigžņoto valstu līga bija savienība, kura samērā brīvi vienoja valstis. Taču tas ir strauji mainījies. Kā pirmā nopietnā pārmaiņa nāca Lisabonas līgums, kurš iezīmēja politiskās varas pastiprinātu centralizēšanos Briselē. Tagad nacionālajiem parlamentiem tiek atņemta vēl viena svarīga kompetence - banku sektora uzraudzīšana. Valdis Dombrovskis to optimistiski sauc par institucionālu eirozonas stiprināšanu, taču ierindas pilsonim ir par maz informācijas un par maz ietekmes uz šīm svarīgajām izmaiņām.
Lai gan ES dzīvojas labāk nekā ārpus tās, atsevišķam indivīdam kļūst arvien grūtāk iespaidot un saprast kārtējās statūtu izmaiņas. Spēcīgākās valstis arvien skaidrāk pārņem vadības grožus ES, un tās dominē arī ECB vadībā. Jaunās reformas būs tik ilgi labas, kamēr varēs paļauties uz smagsvaru godaprātu.
Kaut kārtība, kādā notiek faktiskā Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likvidēšana, ir apšaubāma, rezultāts Latvijas gadījumā tomēr varētu būt gana pozitīvs. Latvijas banku sektors un tā kontrolētāji nebauda sabiedrības uzticību ne Latvijā, ne ārpus tās. Žurnālistu apvienība Global Witness, piemēram, iekļāvusi Latvijas bankas savā sarkastiskajā naudas atmazgāšanas pamācībā un kā vienu no soļiem iesaka atvērt kontu kādā Latvijas bankā, izceļot, ka tur netiekot daudz izprašņāts un pēc tam naudu bez problēmām varot pārvietot visā Eiropas Savienībā. ECB vērīgā acs tomēr, visticamāk, atbaidīs avantūristiskus NVS valstu noguldītājus un naudas atmazgātājus. Peļņas gan būs mazāk, bet sistēma noteikti kļūs stabilāka.
Steidzīgais lēmums uzticēt Latvijas banku kontroli ECB ir kā laime nelaimē. Šoreiz mums, iespējams, paveicās, bet vai nākamās kaut kur tālumā pieņemtās izmaiņas būs mums tikpat izdevīgas?