Cīņa pret spekulantiem
Grieķijas finanšu problēmas pēdējā laikā veicinājušas eiro kursa lejupslīdi; izskanējušas pat bažas, ka Grieķija būs spiesta izstāties no eirozonas. Analītiķi ar bažām vēroja arī notikumu attīstību Spānijā, Īrijā un vairākās citās eirozonas valstīs, kam ir ievērojama parādu nasta. Eiropas līderi bija spiesti rīkoties, jo finanšu tirgus spekulanti pastiprināja spiedienu pret eiro, cerot iedzīvoties uz eiro sabrukuma rēķina.
750 miljardus eiro vērtā stabilizācijas mehānisma izveidošana ir vērienīgākais Eiropas valstu solis kopš finanšu krīzes sākuma. Paredzams, ka Eiropas Komisija kontrolēs 60 miljardus eiro vērtu stabilizācijas fondu, no kura grūtībās nonākušās valstis varēs aizņemties līdzekļus savu problēmu risināšanai. Šo naudu varētu izmantot tādas valstis kā Spānija un Portugāle, kurām nākotnē var rasties problēmas ar aizņemšanos pasaules finanšu tirgū. Nepieciešamības gadījumā eirozonas valstis solījušas samest vēl 440 miljardu, ko varētu izmantot grūtībās nonākušo valstu glābšanai. Šajā programmā solījis iesaistīties arī Starptautiskais Valūtas fonds, kas solījis atvēlēt līdz pat 250 miljardiem eiro.
Būtiska piekāpšanās sagaidīta arī no Eiropas Centrālās bankas (ECB), kas mainījusi nostāju un piekritusi vajadzības gadījumā uzpirkt grūtībās nonākušo valstu parādzīmes. ECB iepriekš pretojās šim ierosinājumam, jo bija bažas, ka tas varētu veicināt inflāciju.
Bez reformām neiztikt
ES ekonomikas komisārs Olli Rēns uzsver, ka panāktā vienošanās liecina par Eiropas valstu gatavību ar visiem iespējamiem līdzekļiem aizstāvēt eiro. Eiro kurss pret ASV dolāru un citām valūtām pirmdien atkal palielinājās; arī Eiropas akciju tirgus piedzīvoja straujāko augšupeju pusotra gada laikā.
Skeptiķi iebilst, ka pirmdien panāktā vienošanās neatrisina Eiropas ekonomikas strukturālās problēmas. Naudas piešķiršana grūtībās nonākušām valstīm tiek salīdzināta ar ūdens liešanu caurā spainī, jo šāda palīdzība ir bezjēdzīga, ja netiek veiktas būtiskas reformas. Pēc analītiķu domām, Grieķijai, Portugālei, Spānijai, Itālijai un citām valstīm agri vai vēlu nāksies ķerties pie nepopulārām reformām, lai samazinātu savus tēriņus un uzlabotu konkurētspēju pasaules tirgū. «Eiropas dienvidu valstis gaida daudzi ciešanu gadi, tas ir tikai sākums. Eiropas dienvidu ekonomikas konkurētspējas trūkums, kas bija krīzes cēlonis, nav atrisināts,» Eiropas Reformu centra vadītājs Čārlzs Grānts stāsta aģentūrai Reuters.
Vācijas un vairākas citas ES valstis paudušas neapmierinātību, ka tām ar saviem līdzekļiem jāpalīdz vieglprātīgiem ES ģimenes locekļiem. Vācijas atbalsts Grieķijai bija viens no faktoriem, kas veicināja kancleres Angelas Merkeles partijas zaudējumu Ziemeļreinas-Vestfālenes federālās zemes vēlēšanās nedēļas nogalē.