«Mūs sagaida desmit gadu ilga konsolidācija. Tāpēc ir svarīgi, lai kāds vienpusēji nekoncentrētos uz taupīšanu. Izaugsmei paredzētu investīciju pārtraukšana uz desmit gadiem nedarbosies,» norāda K. Aigingers, kurš domā, ka labākajā gadījumā Eiropas ekonomiku sagaida stagnācija.
Gada sākumā lielās Eiropas bankas paziņojušas par darbinieku skaita samazināšanu, raksta The New York Times. Francijas Societe Generale (otra lielākā šīs valsts banka) plāno atbrīvoties no 880 darbiniekiem Francijā un vēl ap 700 citviet pasaulē. Arī Crᅢᄅdit Agricole domā atbrīvot ap 2300 cilvēku, bet franču BNP Paribas - 1400 darbinieku. Skotu The Royal Bank of Scotland domā gada pusotra laikā darbinieku skaitu samazināt par 2000 cilvēku, bet Šveices Credit Suisse un UBS plāno atlaist ap 3500 cilvēku katra, ņemot vērā šo banku apņemšanos pamest investīciju banku tirgu.
Arī Eiropas lielvaru - Vācijas un Francijas - līderi gadumijā ar optimistiskiem vēstījumiem nav bārstījušies.
Francijas prezidents Nikolā Sarkozī uzskata, ka šis gads būs «pilns cerību, ja zināsim, kā stāties pretī izaicinājumiem. Pilns briesmu, ja paliksim stāvot uz vietas».
Vācijas kanclere Angela Merkele gada nogalē atzina, ka Eiropu «joprojām tur sasprindzinājumā parādu krīze» un gaidāms grūts gads, it īpaši eirozonai.
Viņa domā, ka Eiropa no krīzes iznāks spēcīgāka, lai gan ceļš tās pārvarēšanai «ir garš un nebūs bez neveiksmēm».