Cerams, ka H.Klintonei neienāktu prātā meklēt padomu spāņu ES prezidentūras mājaslapā, no kuras nedēļas sākumā viņai pretim raudzītos hakeru ievietotā mistera Bīna fotogrāfija.
Pienākumu dalīšana
ES politikas analītiķi pauduši bažas par Lisabonas līgumā noteiktās ES pārvaldes sistēmas efektivitāti, jo vienlaikus ar jauno amatu izveidošanu tiek saglabāta arī līdzšinējā rotācijas sistēma, saskaņā ar kuru visām ES dalībvalstīm ir iespēja uz sešiem mēnešiem uzņemties ES vadību. 1.janvārī ES prezidentūru no Zviedrijas pārņēma Spānija, piektdien Madridē notiks šim pasākumam veltīta svinīga ceremonija.
H.Sapatero ir pirmais ES dalībvalsts līderis, kuram prezidentūras laikā nāksies saskaņot savu darbību ar ES prezidentu H.van Rompuju. Lisabonas līguma autori cerēja, ka pienākumu dalīšana uzlabos ES pārvaldes efektivitāti un palielinās Eiropas ietekmi pasaulē. «Jāredz, kā tas viss attīstīsies, bet domāju, ka pēc šīs sistēmas ieviešanas ES darbs nākotnē būs labāks un saskaņotāks,» uzskata Eiropas Kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.
Sarežģīta sistēma
Pagaidām par jaunās kārtības efektivitāti var izteikt tikai minējumus. «Jaunā sistēma ir ne mazāk sarežģīta un daudzslāņaina kā iepriekšējā. Nebūs viegli panākt, lai tā strādātu,» aģentūrai AFP norāda Eiropas Politikas centra analītiķis Antonio Misiroli. Par vienu no trūkumiem tiek uzskatīta rotācijas sistēmas saglabāšana, jo katra dalībvalsts nāk ar savām prioritātēm, tādēļ grūti nodrošināt pēctecību. Taču neviena dalībvalsts negrasās atteikties no iespējas vismaz pusgadu pagozēties ES vadībā, lai gan mazākām valstīm šis pienākums ir diezgan smags slogs.
Spānijas prezidentūras laikā ES jāvienojas par jaunu attīstības stratēģiju, kas būtu spēkā līdz 2020.gadam. Stratēģijas mērķis ir veicināt ES konkurētspēju pasaulē. ES jau ir bēdīga pieredze ar tā saukto Lisabonas stratēģiju, kas nespēja pārveidot ES par konkurētspējīgāko reģionu pasaulē. Skeptiķi izteikuši šaubas, vai Spānija ir piemērotākā valsts, kuras vadībā ES varētu risināt savas ekonomikas problēmas. Tieši spāņi kļuvuši par vieniem no lielākajiem ekonomikas krīzes upuriem; bezdarba līmenis Spānijā sasniedzis 18%. H.Sapatero uzsver, ka Eiropas ekonomikas atveseļošana būs galvenā Spānijas prezidentūras prioritāte. Atšķirībā no Zviedrijas, kas vairāk rūpējās par Baltijas jūras reģionu, Spānija plāno pievērst lielāku uzmanību Vidusjūras reģionam un ES sadarbībai ar Latīņamerikas valstīm.