Tiesa, lai arī sākotnēji bija paredzēts, ka dalībvalstis un EK par KLP reformu vienosies jau šā gada martā, tā vēl ne tuvu nav finiša taisnē un kopsaucēji varētu tikt rasti tikai gada nogalē, kad būs uzklausīti arī Eiropas Parlamenta (EP) argumenti. Tikmēr gan zemniekiem, gan viņu apsaimniekoto zemju īpašniekiem der paturēt prātā - pat ja Eiropas valdību vadītāju nolemtais finansējums lauksaimniecībai 2014.-2020. gadam būs pietiekams, lai latviešu lauksaimnieki saņemtu šobrīd jau piesolītos 196 eiro par hektāru, pagaidām gavilēm nav pamata, jo, lai saņemtu maksimālo summu, būs jāizpilda vairākas normas.
«KLP reformu var skatīt no diviem aspektiem - kādā ziņā ieguvēja būs sabiedrība, un kā to praktiski izjutīs zemnieks,» saka Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāra vietnieks Aivars Lapiņš. Ir cerība, ka lauksaimnieki būs ieguvēji, jo stingrāk tiks definētas prasības tiešmaksājumu iegūšanai, lai atbalsts tiešām būtu aktīvajiem zemniekiem. Savukārt sabiedrība varētu būt ieguvēja, jo jaunie normatīvi ar dažādiem paņēmieniem paredz vides uzlabošanu. Īpaši ieguvēji būs jaunie lauksaimnieki - tie, kuriem pieredze lauksaimniecībā ir mazāka par pieciem gadiem un kuru vecums nepārsniedz 40 gadu robežu -, viņiem paredzēta īpaša piemaksa pie tiešmaksājumiem. Savukārt mazie lauksaimnieki, kuru apsaimniekotās teritorijas nav lielākas par trim hektāriem, var cerēt uz vienkāršotu tiešmaksājumu saņemšanas shēmu, atsevišķi neatskaitoties par visiem pārējiem piemērotajiem normatīviem, Latvijas gadījumā šis maksājums varētu būt ap 500 eiro vienai saimniecībai.
Lai saņemtu maksimālo iespējamo tiešmaksājumu summu, viens no nosacījumiem būs izpildīt «zaļo komponenti» - tā garantēs 30% no maksājuma. «Zaļā komponente» nozīmē, ka zemniekiem būtu jāievēro kultūraugu dažādošana, apsaimniekojamā platībā audzējot vismaz trīs dažādas kultūras, un vismaz 7% teritorijas jāatstāj atmatā «ekoloģiskiem mērķiem». Latvija gan ar šādu piedāvājumu nav mierā - tiek piedāvāts kultūraugu dažādošanu kā obligātu noteikt nevis teritorijām, kas lielākas par trim hektāriem, bet gan robežu palielināt līdz dalībvalsts vidējās saimniecības lielumam, kas Latvijā, pēc dažādiem datiem, varētu būt 16-22 ha. ZM speciālisti arī uzsver nepieciešamību ekoloģiskajiem mērķiem paredzētās platības samazināšanu atkarībā no dalībvalsts specifikas.
A. Lapiņš norāda - Latvijā, kā arī Skandināvijas valstīs mežu un neapsaimniekotu pļavu platības ir gana lielas, lai arī bez īpašiem ierobežojumiem tiktu nodrošināta bioloģiskā daudzveidība. EP jau apskatījis iespēju šo ekoloģisko platību ieviest pamazām - sākot no 3,5% no teritorijas un ar katru gadu to palielinot, atklāja eiroparlamentārietes Sandras Kalnietes biroja vadītājs Mārtiņš Spravņiks. Pagaidām domas par zaļās komponentes ietekmi uz lauksaimniekiem dalās - ZM uzskata, ka Latvijā to izpildīt nevajadzētu būt īpašām problēmām, ņemot vērā lielās mežu platības, taču paši zemnieki ir bažīgi. «Ekoloģiskā fokusa teritorija būs jāizņem no ražošanas, nelielās saimniecībās augu seku ieviest būs sarežģīti, un tas būs arī dārgi, savukārt ilggadīgos zālājus nevarēs pārvērst aramzemēs,» galvenās problēmas iezīmē Zemnieku saeimas valdes locekle Maira Dzelzkalēja.
Specifisks jauninājums, ar ko pēc KLP reformas saskarsies lauksaimnieki, - maksājuma tiesības. Kā skaidro ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktora vietnieks Zigmārs Ķikāns, pašlaik tiešmaksājumus lauksaimnieks saņem, ja ir deklarējis atbalsta tiesīgu zemes hektāru, taču nākotnē, lai saņemtu maksājumus, būs nepieciešamas arī maksājumu tiesības. EK plāno, ka parastās maksājuma tiesības saņems lauksaimnieki, kuri saņēma tiešmaksājumus 2011. gadā, taču joprojām notiek diskusijas, kāds īsti būs references periods. Savukārt jaunajiem lauksaimniekiem un arī citās situācijās maksājumu tiesības tiks piešķirtas no valsts rezerves. Z. Ķikāns atzīst, ka šīs maksājumu tiesības ir arī instruments, kas nodrošinās lielāku drošību lauksaimniekiem, kas apsaimnieko nomātu zemi.