LVSADA uzsver - zemā finansējuma dēļ Latvijā aptuveni puse iedzīvotāju nevarot atļauties iegādāties medikamentus, katrs desmitais neveic veselības pārbaudi, jo tas nav pieejams, un jau šā gada pirmajā ceturksnī ievērojami pieaugusi mirstība stacionēto pacientu vidū, slimības bijušas ielaistas.
«No Eiropas ombuda ceram saņemt padomu, kā rīkoties šajā situācijā, kā arī ceram, ka pievērsīsim uzmanību,» saka viena no vēstules parakstītājām Gunta Anča, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas Sustento vadītāja. LVSADA vadītājs Valdis Keris uzsver: «EK vaina šajā gadījumā ir tā, ka tā nav ņēmusi vērā to, kas rakstīts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, ka visiem ES politikas dokumentiem un aktivitātēm ir jānodrošina augsts līmenis cilvēku veselības aizsardzībā». Taču Saprašanās memorands starp EK un Latviju, kas saistīts ar starptautisko aizņēmumu, nesaturot norādes uz konkrētu rīcību, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotājiem šīs garantijas.
V. Keris par galveno problēmu sauc neatbilstoši zemo finansējumu veselības aprūpei: «Memorandā būtu jāparedz tas, ka, plānojot veselības aprūpes budžetu, būtu jāatvēl kaut vai tik daudz, cik pārējās jaunajās dalībvalstīs, - 4,6% no IK. Vidēji ES atvēl - 6, 7%.» Veselības aprūpes finansējums Latvijā ir 3,4% no IK, informē Veselības ministrija (VM).
VM valsts sekretārs Ri-nalds Muciņš Dienai par iesniegumu ombudam saka: «Apsveicami, ka mums ir pilsoniska sabiedrība un sabiedriskās organizācijas, kas vēršas ar kādām iniciatīvām.» Taču valsts sekretārs uzsver - veselības aprūpes finansējuma apmērs ir katras ES dalībvalsts kompetence.
Vēstuli Eiropas ombudam Nikiforam Diamandouroam plānots nosūtīt septembra nogalē. Līdz septembra vidum turpināsies parakstu vākšana visos Latvijas reģionos - slimnīcās, ģimenes ārstu praksēs, bibliotēkās un citviet.