Vienoto kanālu varētu saukt Golos Jevropi (Voice of Europe/ Eiropas Balss) un tehniski tā darbību būtu iespējams nodrošināt jau 2015. gadā. Šāda kanāla nepieciešamību īpaši aktualizējuši notikumi Krimā un Krievijas sāktais informatīvais karš. Vēstules autori ir pārliecināti, ka ar cenzūru un Krievijas TV kanālu retranslācijas aizliegumu, kāds ir gan Latvijā, gan Lietuvā, nebūs līdzēts.
Viens no idejas autoriem Igaunijas žurnālists Anvars Samosts Dienai uzsver, ka ir «nepieciešams mūsu līdzpilsoņiem, kuri nerunā nedz latviski, nedz lietuviski un igauniski, piedāvāt cieņpilnu alternatīvu. Tā ir ES maigās varas izplatīšana iepretī Krievijas propagandai».
Dienas un Dienas Biznesa galvenais redaktors Gatis Madžiņš, iesaistoties iniciatīvas virzīšanā, uzsver - šāda kanāla izveide ir visas ES interesēs, jo tas vispirms ir drošības jautājums. «Cenzūra nav pašreizējās situācijas veiksmīgākais risinājums, turklāt - interneta laikmetā - bezjēdzīgs. Latvijas gadījumā ar to tiek vākti tikai un vienīgi politiskie plusiņi. Vienots ES kanāls būtu nevis vaimanāšana par Krievijas informatīvo agresiju, bet gan ļoti konkrēts proaktīvs pretsolis. Trim Baltijas valstīm šādu kanālu izveidot un uzturēt būtu pārāk dārgi, turklāt problēmas aktualizācija ES līmenī projektam dotu pavisam citu svaru. Kā liecina neoficiāla informācija, šādu ideju atbalsta gan augstas Igaunijas amatpersonas, gan EK. Ceru, ka arī Latvijā projekts radīs dzirdīgas ausis, jo līdz šim mazliet mulsinājusi mūsu amatpersonu reakcija, kas aprobežojusies ar «preses relīžu sašutumu»,» iniciatīvas nepieciešamību skaidro G. Madžiņš.
Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa Lukašēvica (RP) Dienai uzsver, ka pilnībā atbalsta šādu ideju. «Par vienota TV kanāla izveidi krievu valodā, kas darbotos ES līmenī, mēs esam runājuši arī politiskā līmenī - pēdējā reize bija ES ārlietu ministru padomē. Tas, ka šai politiskajai iniciatīvai ir atbalsts arī pašu žurnālistu vidū, ir ļoti priecīga ziņa.» Deputāte arī ir pārliecināta, ka minētā iniciatīva, visticamāk, gūs atbalstu EK.
Arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) loceklis Gints Grūbe Dienai atzīst, ka tā «ir atbalstāma ideja, par kuras īstenošanu gan jācīnās politiskā līmenī». «Pērn par to tika spriests seminārā ar TV kanālu Arte, kuru veido Vācija un Francija. Toreiz gan vairāk bija runa par vienotu Baltijas valstu kanālu, taču sapratām, ka tas būtu finansiāli nepaceļami,» stāsta NEPLP pārstāvis.
Arī Rīgas Stradiņa universitātes profesors un sabiedrības integrācijas eksperts Deniss Hanovs ir pārliecināts, ka jebkura proaktīva rīcība ir labāka par cenzūru. «Ar aizliegumiem vien mēs nolaidīsimies līdz Krievijas līmenim. Bez atbilstošas praktiskas rīcības demokrātiskās vērtības ir tikai aprakstīts papīrs. Tās ir jāpierāda darbībā. Tādēļ ir jādomā, kā veidot un uzturēt vienotu ES informatīvo telpu, kura mūsu reģionā ir ļoti sašķelta, ar daudziem vēsturiskiem uzslāņojumiem. Man ļoti patīk iecerētais nosaukums Golos Jevropi, kas atsauc atmiņā pagājušā gadsimta disidentiskās kustības. Šādam kanālam ir jāapliecina un jāizplata eiropeiskās vērtības, kuru ietekme mūsu valstī vēl joprojām ir nepietiekama.»