Šo EP vēlēšanu rezultāti var ļoti būtiski ietekmēt ES nākotni, jo bloka ekonomiskās problēmas, kas visvairāk nodarbina vēlētāju prātus, daudzās dalībvalstīs veicinājušas eiroskepticismu. Aptaujas rāda, ka virknē valstu labus panākumus gūs populistiskie un galēji labējie politiskie spēki, kas sola apvienoties, lai grautu ES no iekšienes.
Latvijai astoņi deputāti
EP oficiālās vēlēšanu dienas sākas šodien, kad balsot varēs Lielbritānijas un Nīderlandes iedzīvotāji. Rīt stafeti pārņems Īrija un Čehija, bet Latvijā, Maltā, Slovākijā un Itālijā vēlēšanas notiks sestdien. Pārējās 20 dalībvalstīs vēlētāji balsis atdos svētdien. Pirmos rezultātus publiskos naktī uz pirmdienu.
Šajās vēlēšanās izraudzīsies 751 deputātu. Katra dalībvalsts uz EP deleģēs atšķirīgu skaitu deputātu, kas ir atkarīgs no valsts iedzīvotāju daudzuma. Visvairāk - 96 - deputātu vietu tiks Vācijai, bet vismazāk - sešas - iegūs Igaunija, Luksemburga, Malta un Kipra.
Latviju nākamajā EP sasaukumā pārstāvēs astoņi deputāti, kas ir par vienu mazāk nekā līdz šim. Latvija un vēl 12 dalībvalstis zaudēja vienu deputāta vietu, lai nodrošinātu atbilstību Lisabonas līgumā noteiktajam deputātu skaita ierobežojumam līdz 751 un garantētu vietas arī ES jaunākās dalībvalsts Horvātijas deputātiem.
Piedalīšanās vēlēšanās ir obligāta tikai četrās dalībvalstīs - Beļģijā, Kiprā, Grieķijā un Luksemburgā -, tādēļ vēlētāju aktivitāti ir grūti prognozēt. Tomēr tiek lēsts, ka balsis varētu atdot ap 40% balsstiesīgo, kas būtu līdzīgi kā iepriekšējās vēlēšanās 2009. gadā, kad nobalsoja 43% reģistrēto vēlētāju. Salīdzinājumam, pirmajās EP vēlēšanās 1979. gadā piedalījās 63% balsstiesīgo.
Šīs EP vēlēšanas būs zīmīgas ar to, ka pirmo reizi balsošanas rezultāti ietekmēs to, kurš kļūs par nākamo Eiropas Komisijas (EK) prezidentu, amatā nomainot līdzšinējo EK vadītāju Žozē Manuelu Barrozu. 28 dalībvalstu vadītājiem, ņemot vērā vēlēšanu iznākumu, vajadzēs vienoties, kuru no piecu lielāko EP politisko grupu kandidātiem izvirzīt uz ietekmīgo krēslu. Ja dalībvalstu līderi spēs vienoties par pretendentu, tad par viņa apstiprināšanu balsos EP.
Finanšu oligarhijas vergi
Priekšvēlēšanu aptaujas liecina, ka nākamajā EP sasaukumā lielākā pārstāvniecība būs divām tradicionāli lielākajām EP politiskajām grupām - centriski labējai Eiropas Tautas partijas grupai (EPP) un centriski kreisajai Sociālistu un demokrātu progresīvajai aliansei (S&D).
EPP varētu iegūt 217 deputātu vietu, bet S&D var cerēt uz 201 mandātu, noskaidrojies aptaujā, ko 20. maijā veikusi sabiedriskā organizācija PollWatch. Tas nozīmē, ka ne EPP kandidāts uz EK prezidenta amatu Žans Klods Junkers, ne sociālistu virzītais Martins Šulcs nespēs nodrošināt EP vairākuma atbalstu bez citu politisko grupu balsu piesaistīšanas.
Savukārt trešo lielāko mandātu skaitu - 135 - varētu iegūt labējo eiroskeptiķu veidotā grupa Brīvības un demokrātijas Eiropa, kā arī pie nevienas no pašreizējām EP frakcijām nepiederošie politiskie spēki, kuru vidū ir tādas galēji labējās partijas kā Francijas Nacionālā fronte, Nīderlandes Brīvības partija, Austrijas Tautas partija un Beļģijas Flāmu intereses.
Daudzu vēlētāju novēršanās no tradicionālajām partijām un pievēršanās eiroskeptiskajiem un galēji labējiem spēkiem saistīta ar eirozonas parādu krīzi, kuras dēļ vairākās valstīs nācās ieviest sāpīgus taupības pasākumus, kas palēnināja ekonomisko izaugsmi un palielināja bezdarbu. Ekonomisko problēmu un augstā bezdarba iespaidā atsevišķās dalībvalstīs skaļāki kļūst aicinājumi ierobežot pārvietošanās brīvību, kas ir viens no ES pastāvēšanas stūrakmeņiem, jo tās rezultātā pēdējos gados strauji pieaugusi migrācija no bloka nabadzīgākajām valstīm uz turīgākajām dalībvalstīm.
Daudzi vēlētāji arī uzskata, ka ir samaksāta pārāk augsta cena par ES vienotās valūtas glābšanu, cenšoties novērst atsevišķu izšķērdīgu eirozonas valstu un privātu finanšu institūciju bankrotu. Šādu viedokli pastiprinājuši eiroskeptiskie politiķi, regulāri apgalvojot, ka valdības ir kļuvušas par «globālās finanšu oligarhijas» vergiem, atstājot novārtā nacionālās intereses.
Nacionālās frontes līdere Marina Lepena, par kuru Francijā varētu nobalsot rekordliels vēlētāju skaits, pēc vēlēšanām vēlas veidot jaunu EP politisko grupu - Eiropas brīvības aliansi -, kas centīšoties atjaunot ES dalībvalstu pašnoteikšanos, nepieļaut dziļāku ES integrāciju un virzīšanos pretī federālai Eiropas valstij, atbrīvoties no ES vienotās valūtas eiro un atcelt EK teikšanu pār dalībvalstu budžetu.